STAMBULA, TURCIJA

Datumi: 28.03.2024 – 31.03.2024

RIX-IST

28.03.2024: Šodien pirms pirms mini ceļojuma uz Turcijas lielāko pilsētu Stambulu vēl jāpaspēj veikt objekta apsekojums Ventspilī, tāpēc šodien gana piesātināta diena.
Pēc Ventspils izbrauciena aši ieskrienu mājās savākt somas un dodos uz tuvāko Bolt vāģīti. Pa ceļam uz lidostu savācu Madaru no Dammes un laižamies.
Šodien ļoti dzīvīga lidosta. Sen nav bijis 10min gaidīšanas laiks uz drošības kontroli. Visas drošības līnijas cītīgi darbojas, tāpēc pietiekoši ātri viss kustas uz priekšu. 30min pirms iekāpšanas esam lidostā. Operatīvi un veiksmīgi. Varam doties tālāk! Pēdējo reizi ar Turkish Airlines lidojām uz Ņujorku.

STAMBULA: HOTEL MIRO MANSION

28.03.2024: Lidmašīnā kā jau bija sagaidāms tikām pie vakariņām. Man pasta, Madarai vista. Lidojumā noskatījos jauno The Flash filmu vai kā Madara saka – Zibensmens. Interesanta, man patika un aizņēma faktiski 85-90% no lidojuma laika. Ideāls filmas garums.
Blakus sēdēja ļoti plats (lai neteiktu resns) krievs. Atstāja man varbūt 70% no manas sēdvietas. Labi, ka lidojums nebija garš. Ja šāds džeks gadītos kādā 10h lidojumā blakus, tad reāli skumjais.
Lidostā mūs sagaida iepriekš sarunāts transfers uz viesnīcu. It kā 45€ par abiem, bet pagaidām neviens naudu neprasa. Vēlāk gan protams paprasīja.
Viesnīca Miro Mansion kartē vismaz diezgan centrālā lokācijā Mimar Hayrettin rajonā, tāpēc ceram galvenokārt būt kājiniekos un vākt soļus. Rīt pārbaudīsim.
Ap pusvieniem naktī esam galā. Jāiet gulēt.

HAGIA SOPHIA

29.03.2024: Viesnīcā brokastis tādas ļoti vienkāršas, bet paēduši esam. Neliela omlete uz diviem, katram pa 2-3 maizes šķēlēm, pus tomāts un 3 gurķa šķēlītes ar kafiju.
Dodamies gandrīz pa taisno uz vienu no Stambulas vecākajām un noteikti arī zināmākajām mošejām – Hagia Sophia.
Pie ieejas paveras vismaz 300m gara un depresīva rinda uz 25€ ieeju. Iedomājos pameklēt vai internetā nevar nopirkt uz kādu konkrētu laiku biļetes. Atrodu iespēju pa 35€ biļeti bez rindas. Nu ok, realitātē – krietni īsāka cita rinda, ne gluži bez rindas. Bet vismaz tāda, kurai vari redzēt galu. Tā nu pēc ~20min esam iekšā mošejā.
Nedaudz nodrupusi salīdzinot ar Abu Dabī redzēto Sheikh Zayed Grand Mosque, bet ņemot vērā, ka abu mošeju vecuma atšķirība mērāma vairāk nekā 1500 gados, tad laikam nebūtu īsti objektīvi salīdzināt.
Mošeja ir aktīva un 5x dienā lūgšanu laikā “parastajiem” apmeklētājiem tā nav pieejama. Un arī starp lūgšanām pa vidu uz paklāja tūristam nav atļauts iet. Ejam pa otrā stāva perimetrālo balkonu. Izrādās, ka šī ēka orģināli bijusi baznīca un tikai vēlāk sākot no 1453. gada kļuva par mošeju. Centrālās zāles kupols ir 56m augsts un 31m diametrā. Mūsdienās ar visām modernajām tehnoloģijām un tehnikām praktiski jebko tehniski var dabūt gatavu, bet kā šādu brīnumu uzbūvēja pirms 1600 gadiem? Tas gan ir iespaidīgi!
Aptuveni ~40min pavadām apskatot mošeju un uzsūcot vēstures devu.

SULEYMAIYE MOŠEJA

29.03.2024: Gribējās nedaudz atpūsties, tāpēc Google maps atrodu kafejnīcu ar izcilu skatu pār Stambulas vecpilsētas zilajiem jumtiem. Žēl, bet neviens tā arī 15-20min laikā pie mums nepienāca un pēc sabildēšanās aizgājām prom.
Sagaidījām kad beidzas kārtējais lūgšanu laiks un tiekam iekšā Suleymaiye Mosque uzreiz pēc tam. Vēl gan daudzi turpina lūgšanu un mūzika arī skan. Turcijā acīmredzami pielaidīgāki vietējās reliģijas nosacījumi kā piemēram ar iepriekšējā gadā to pieredzējām Apvienotajos Arābu Emirātos. Bet interesanti pavērot no malas, respektējot attālumu.

GRAND BAZAAR

29.03.2024: Ilgi staigājam un maldāmies. It kā gribējām kaut kādus t-kreklus, bet grūti gāja ar atrašanu un ar kaulēšanos. Paliekam bez krekliem.
Ieejam kafejnīcā pēc cafe, pistāciju rullīšiem un valriekstu baklavas. Pēc tam ar svaigiem ogļhidrātiem ejam konkrētākā uzdevumā. Madara tiek pie mazās Prada somiņas. Es pie Prens ādas jakas. Madaras soma protams viltojums. Man ādas jaka dārga, bet tiešām liekas un jūtas kvalitatīva manta. 375€ ar nelielu atlaidi. Bet cerams būs ilgi kalpojoša.
Tagad neliela pauze no šopinga. Jāaiziet uz viesnīcu atvilkt elpa un tad vakara cēliens.

BASILICA CISTERN

29.03.2024: Vakara cēliena galvenais uzdevums ir Basicila Cistern, kas atrodas vecpilsētā starp abām lielajām mošejām – Hagia Sophia un Blue Mosque. Rinda uz ieeju diezgan gara, tomēr tā iet diezgan ātri. Ejot pārbaudīt situāciju, kamēr Madara jau iestājās rindā man savaldzināja ceptās kukurūzas smarža. Pa 25 lirām nopirku vienu vālīti, kuru naski likvidēju kamēr stāvam rindā.
Ieeja objektā ir 1000 liras no cilvēka. Interesants pazemes rezervuārs, kurš vēsturiski kalpojis kā pilsētas dzeramā ūdens avots. Rezervuāru balsta 9m augstas 336 marmora kolonnas. Cisternas tilpums esot ap 80’000 kubikmetriem ūdens. Vairums kolonnas ir “otrreizēji izmantotas”, jo tās ir atvestas no dažādiem objektiem, kas tikuši nojaukti vai iznīcināti, tāpēc redzamas ļoti daudz un dažādas kolonnas.
Vakaros rezervuārā notiek arī muzikāli priekšnesumi gaismu pavadībā. Šī mums ir sveša mūzika, tāpēc pārāk ilgi šeit neuzturamies, bet tas viennozīmīgi ir objekts, kuru esot Stambulā vajadzētu apmeklēt.
Arī šeit ir bijis Džeims Bonds. Šoreiz Šons Konerijs filmā “From Russia with love”!

BOSFORA ŠAURUMS

30.03.2024: Šorīt bija plāns atstāt manu veco ādas jaku uz nelielu rekonstrukciju pie turka, tomēr šodien jau cits pārdevējs tajā pašā veikalā mūs atšuva. Neko padarīt, vienīgi tagad +24 grādos man būs jāstaigā ar jaku. Silts.
Dodamies šodien uz Stambulas Āzijas pusi. Par 25 turku naudiņām no cilvēka dodamies ar kuģīti pāri šaurākajam starptautiskās jūras šaurumiem, kas savieno Melno jūru un Marmora jūru – Bosfora šaurums. Ar kuģīti aptuveni 30min laikā no Eminönü nonākam Üsküdar.
Pirmais objekts ir bāka Kiz Kulesi (ang. val. Maiden’s Tower), kas bijusi arī Džeimsa bonda filmā ar Pīrsu Brosnanu “The World is not enough”. Nu jau otrā super aģenta 007 lokācija mums Stambulā. Atpakaļ, lai mazāk jāiet pabraucām ar sabiedrisko. Turku sabiedriskajā viss vienkārši – ar karti nopīkstini 25 liras un brauc. Tālāk dodamies pa promenādi tilta 15 Temmuz Şehitler Köprüsü (15 July Martyrs Bridge) virzienā. Pa ceļam piestājam Kuzguncuk rajonā, kur iedzeram tēju un notiesājam traki saldu desertiņu. Man banāns un zemenes, kas burtiski peld šokolādē, bet Madarai medus kūkai līdzīgs saldais, kuram arī galīgi nav žēlota šokolāde un visādas citas mērces.
Kopā no Āzijas puses gaidīju savādāku atmosfēru. Ļoti kluss un mierīgs atskaitot promenādes daļu, kur pilns ar politiķu “labajām sejām”. Acīmredzami tuvojas vēlēšanas. Līdzīgi kā spēlēju uz PlayStation Just Cause spēļu sērijā, kur galvenā misija ir gāzt ļauno diktatoru ir jāiznīcina propagandas busiņi, kas braukā apkārt pa pilsētu. Šeit tas vizuāli izskatījās ļoti līdzīgi.
It kā bija plānots braukt ar sabiedrisko busu pāri Eiropu un Āziju savienojošajam tiltam, tomēr pēc google maps tas izskatās ļoti komplicēts pasākums, tāpēc nolemjam izmantot turku takša pakalpojumus. Kad tilta būvniecība tika pabeigta 1970. gadā tas bija 4. garākais vanšu tilts pasaulē, tomēr šobrīd jau noslīdējis līdz top 30.
Un patiesībā labi ka izlēmām par labu taksim. Par extra 150 lirām salīdzinot ar busu ietaupām aptuveni stundu un mūs pieveda tieši pie Ataturka Klutūras centra kas ir mūsu starta punkts vecās Eiropas daļas izpētē.

VECĀ EIROPA: BEYOĢLU

30.03.2024: Ceļu šajā pilsētas daļā sākam no Ataturka kultūras centra, kas atrodas Taksim laukumā tieši iepretī Taksim Mosque.
Nesteidzīgā solī dodamies vecpilsētas virzienā pa lielo un veikaliem pārpildīto Istikal ielu. Pēc brīža piemetamies Dubai Cafe uz nelielu atelpu, jo soļu skaits pēcpusdienā jau mums sniedzas pāri 20’000.
Tālāk dodamies nelielā sānu ieliņā, kur pa 150-250 turku naudiņām iegādāties gandrīz jebkāda pasaules brenda t-kreklus un somas. Dažus nopērkam, bet ilgstoši rakņāties drēbju čupās negribas.
Vecās Eiropas puse man liekas ļoti pievilcīga. Laikam vissimpātiskākā no visām 3 Stambulas daļām. Daudz veikaliņi, gan oficiālie, gan vietējie. Daudz un pilnas kafejnīcas, restorāni. Tāda laiska atmosfēra. Pa vidu Istikal ieliņai lēni kursē vēsturiski saglabātais mazais tramvaja sarkanais vagons, kurš ar nelieliem pārtraukumiem kursē jau vairāk nekā 100 gadus. Pirms 30 gadiem tas sāka kalpot vairāk kā tūristu objekts, bet savu pamat funkciju tas tomēr pilda arī šodien.
Žēl, ka nesenas zemestrīces rezultātā uz remontdarbu laiku slēgts ir Galata Tower. To redzējām, garām nogājām, bet vēsturiskais gandrīz 700 gadu vecais tornis šobrīd ieskauts stalažās.
Dosimis atpakaļ uz vecpilsētu ar T1 tramvaju. Mērķis Grand Bazaar’ā nopirkt vēl kādu t-kreklu un iespējams ādas apavus. Redzēsim kā mums izdosies.
Vakaru noslēdzam Seven Hills restorānā ar skatu uz Hagia Sophia mošeju. Zivju vakars, man grillēta laša fileja, Madarai cepts misiņš. Skats izcils, ēdiens arī ļoti garšīgs, bet nu ir padārgs pasākums. Par vakariņām šķiramies no 110eur.

IST-RIX

31.03.2024: Pēc aptuveni 1.5h miega pauzes mums jādodas mājās. No sākuma 30min gājiens naksnīgajās Stambulas ielās uz autobusu. Pārsteidzoši droša sajūta patiesībā ejot nakts vidū pa nosacīti nomaļām ielām. Bonuss turkiem.
Autobuss gan aizbrauca uz lidostu 2x ātrāk nekā rakstīts grafikā un arī lidostas drošības kontrolēm tiekam cauri ekstra ātri. Varējām mierīgi pagulēt vismaz par stundu vairāk, bet nu neko. Mēģinām atrast kādu klusāku stūrīti šeit, kur nosnausties. Līdz lidmašīnai vēl 2 stundas.
Ļoti efektīvi pavadītas brīvdienas. Sapirkāmies visādas šmotkas, somas, jakas, jostas un kurpes. Pie turkiem jārēķinās, ka viss notiek nedaudz lēnāk un nesteidzīgāk, jābūt gatavam plūst līdzi un tad viss ir labi. Pilsēta noteikti ir savādāka no Eiropas vecajām pilsētām.

Kopējie ceļojuma izdevumi: 1925 EUR
Uz cilvēku: 912 EUR
Uz cilvēku dienā: 304 EUR