FRANČU RIVIJĒRA, FRANCIJA: ROAD-TRIPS

Datumi: 05.08.2021-13.08.2021

RIX-NCE

05.08.2021: Šodien beidzot pēc pusotra gada pauzes esam atgriezušies lidostā, lai kaut kur aizdotos. Šoreiz uz Nicu, Francijā. Lai arī daudz kur vēl aizvien jādodas maskās, bet tomēr.
Lidojums diezgan agrs – 8.05, bet vismaz visa diena jau Francijā. Man otrais Francijas apmeklējums. Pirmo reizi ar ģimeni četratā bijām 2011. gadā uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā telpās Parīzē. Madarai pirmā reize frančos.

NICAS VECPILSĒTA

05.08.2021: Esam ar vieglu bagāžu tāpēc nolaidušies Nicā ar kājām dodamies pilsētas virzienā. Līdz 7km garajai des Anglais promenādei jāiet apmēram 4km. Principā tā ir zīmīgākā un slavenākā Nicas vieta – kristāldzidrā pludmale!
Rīts nedaudz apmācies, bet ļoti silts. Mūsu naktsmājas Villa Eden atrodas uz promenādes 2km attālumā no vecpilsētas, bet 200m attālumā no Vidusjūras. Iečekošanās ir no plkst. 13.00, bet mēs esam klāt jau ap 11.30, tāpēc sākam risināt pusdienu jautājumu.
Pie naktsmājām blakus esošajā Rue De France ielā kafejnīcā Le Petit Bouchon apēdām picu. Ļoti francisks ēdiens :).
Iekārtojāmies mājās. Neliela istabiņa ar dušu un mini balkonu. Tualete gan kā izrādās gaitenī, bet nu 2 dienas pārdzīvosim. No balkona var redzēt jūru. Par 2 naktīm ār brokastīm šajā nelielajā viesnīcā samaksājam 162eur.
Vecpilsētā izlīkumojām mazās ieliņas, apskatījāmies katedrāles un pieminekļus ar neizrunājamiem nosaukumiem. Uzkāpām vecpilsētas pilskalnā – Colline du Chateau. No tā paveras lielisks skats gan uz Nicu un visu piekrasti, gan arī uz austrumu pusi, kur redzama Nicas jahtu piestātne – Port de Nice Lympia.
Lēnā garā taisoties uz mājpusi, piestājam Rue Saint-François de Paule Īru bārā uztankoties. Vakariņas nopērkam pārtikas veikalā un pludmalē paēdam. Dienas beigās esam nokājojuši gandrīz 20km. Mums mazāk nesanāk.

NICE

06.08.2021: Šodien galvenais uzdevums bija tikt pie auto. Naktsmājās standarta franču brokastis – kruasāns, bagete, kafija un svaigi spiesta sula. Dodamies uz centru pēc auto. Nesaprašanās – auto jāsaņem pavisam citā adresē, nekā norādīts booking’ā. Operatīvi pārkārtojamies uz tramvaju un laižam pakaļ vāģītim.
Nokārtojuši formalitātes tiekam pie Citroen Aircross. Lai arī rezervācijā bija minēts VW Polo or similar. Pa lielam, protams, mums tas neko nemaina, galvenais, lai auto brauc un rāpjas serpentīnos. Par 6 dienām auto nomā samaksājam 450eur. Drošības depozīts gan neerti liels – 700eur. Jāsaka gan, ka šeit Nicā ar mazāku depozītu nomas neizdevās atrast. Plāns doties uz veikalu pēc pusdienām/vakariņām un tad uz netālo pilsētu Eze. Šī pilsēta ir tik neliela klints malā, ka atrast auto parkingu ir tuvu neiespējamai misijai. Pilsētā dzīvo nepilni 3000 iedzīvotāju. Katru dienu noteikti vismaz 10x vairāk tūristu šeit izbrauc cauri. Lai visu dienu neriņķotu pa stāvvietām paliekam pie tā ka nobildējām klintis pa gabalu un braucam atpakaļ uz Nicu. Skaists skats, ar tā saukto Velna tiltu (Devil’s bridge) fonā. Leģenda vēsta, ka gans esot lūdzis velnam uzbūvēt tiltu uz Eze pilsētu apmaiņā pret tās dzīvās radības dvēseli, kas pirmā šķērsos tiltu.
Izlaižam skaistu loku pa promenādi ar tūristu nomas velosipēdiem. Aizbraucam aiz Nicas pilskalna līdz jahtu ostai.

VERDONAS AIZA

07.08.2021: Šodienas galvenais objekts – Verdonas aiza. Viena no lielākajām Eiropas aizām. Atsaucoties uz ASV Lielo kanjonu – šo saucot par Francijas lielo kanjonu. Dziļākajā vietā sasniedzot pat 700m. No pirmajiem skatiem – ļoti sausa un klinšaina aiza. Serpentīna ceļi pārbauda kā auto tehnisko stāvokli, tā šofera nervu stabilitāti. Šoreiz viss veiksmīgi. Auto ir labs un kalnā uzbraukt var gana veiksmīgi (salīdzinot ar 2017. gada Bosnijas un Hercegovinas piedzīvojumiem, kur likās, ka opelītis atdos pēdējo dvašu kādā no kalniem).
Ceļi tik līkumoti, ka Madarai pat nedaudz slikta dūša palika.
Tā līkumojot par serpentīniem un apdzenot neskaitāmos velobraucējus, kas svilina savas ciskas minot nebeidzamajās augšupejās – dodamies uz priekšu. Ik pa laikam uz 10min piestājot, lai sabildētos. Interesanta vieta – tilts pa kuru var šķērsot aizu – Pont de l’Artuby. 1946. gadā uzbūvētais tilts ir populārs gumijas lēcēju vidū, jo brīvais kritiens līdz ielejā ir 180m. Paskatījāmies dažus drosmīgos.

PONT DU GALETAS

07.08.2021: Piedāvāju opciju izbraukt ar kajakiem pa Verdonas aizu un ezeru, bet Madara gan sākotnēji nedaudz pretojās. Man tāda sajūta, ka viņa nesaprata par ko runā, tāpēc es teicu kā jābrauc tāpat – ar kajakiem jāairējas Verdonas aizā. Par 2h kajakošanas komplektu 30€. Pēc tam saka paldies, ka viņu neklausīju.
Tas bija skaisti, lai arī pilns ar tādiem pašiem tūristu airētājiem, bet tāpat iespaidīgi. Aiza ir ārkārtīgi populārs galamērķis visdažādākajiem aktīvistiem. Vienus piesaista izvizināt savu Porsche pa nebeidzamajiem serpentīna ceļiem, citus – klinšu kāpējus – vairākus simtus metru augstās baltās klintis, airētājus un laivotājus tirkīzi zili caurspīdīgais ūdens, gājējus tūkstošus km garās pārgājienu takas. Katrs šeit var atrast ko sev. Silts, saule silda, ūdens zili-zaļš. Kopā noairējām pieklājīgus 5.3km.
Beigās pats arī nopeldējos. Ļoti atsvaidzinoši. Noteikti bija tā vērts.


MOUSTIERS-SAINTE-MARIE

07.08.2021: Pēc airēšanās labi uzsista apetīti. Netālajā ciematā – Svētās Marijas klosteris (Moustuers-Sainte-Marie) plāns atrast kādu krodziņu, kur paēst. Bet franči vēl plkst. 16 neplāno ēst – vēl ir dzeršanas laiks, jāēd vēlāk. Mums izdevās atrast, šķiet vienīgo kafejnīcu, kas strādāja un gatavoja ēst. Otro reizi Francijā ēdam picu, un arī tikai tāpēc, ka Āzijas pārstāvji mums to pagatavoja.
Pirms tam palīkumojām pa mazajām ciemata ieliņām. Šauras, smukas un pilnas ar tūristiem. Bet šķiet, ka franču tūristiem, ne japāņu pensionāriem. Tas ir forši. Tas, ka uz ielām dzirdam tikai franču valodu, ne britu angļu, krievu valodu vai kādu no Āzijas pārstāvjiem, to apstiprina un ir patiešām forši šajā ceļojumā. Vismaz kāds bonusiņš no pandēmijas, kad vēl aizvien daudz, kur ir stingri robežu šķērsošanas ierobežojumi.
Pilsēta interesanta, kurā esot tikai 693 iedzīvotāji, bet ar iespaidīgu baznīcu klints pašā malā – Chapelle Notre-Dame de Beauvoir. Šoreiz, gan laika un spēka taupīšanas nolūkos apskati veicām tik daudz cik atļāva pilsētas ielas. Augšā nekāpām. Ja apstākļi saliksies un kādreiz šeit atgriezīsimies, tad noteikti uzkāpsim augšā. Ciemats atrodas starp divām klintīm, kur 225m garā ķēdē iekārta zelta zvaigzne. Leģenda vēsta, ka Krusta karu laikā bruņinieks Bozon de Blacas, kuru ieslodzīja musulmaņi, nozvērējās, ka pakārs virs sava ciemata zelta zvaigzni, ja viņam vēl kādreiz izdosies atgriezties mājās. Lai arī nevienam nav zināms, kā zvaigzne ir tur pakārta, bet izskatās ka Bozons mājās tika.

MARSEĻA – VAKARS

07.08.2021: Pēc tam kad nolēmām izlaist Lavandu laukus, jo tie cik redzējām bija jau izbeigušies šosezon, laižam pa taisno uz Francijas otro lielāko pilsētu – Marseļu.
Jau pēc pirmajām ielām nobraucot no lielceļa ir skaidrs kāpēc visur iesaka pa Marseļu ar auto nebraukt. Ielas super šauras, mašīnas noparkotas abās ielas pusēs. Nevar saprast, kura vienvirziena iela, kura nē. Rīt auto neaiztiksim un pa pilsētu pārvietosimies kājiniekos un ar sabiedrisko. Reti kura mašīna arī šeit nav apdauzīta un saskrāpēta. Labi, ka viesnīcā ir drošs pazemes parkings.
Dzīvojam salīdzinoši tālu no centra budžeta viesnīcā – Montempô Marseille Dôme – Appart hôtel. Vismaz vakarā rajončiks neizskatījās ļoti omulīgs. Sāka arī nedaudz līt, tāpēc šodien metam mieru. Diena bija gara. Par divām naktīm šajā viesnīcā 130eur.
Numuriņš atrodas 10. stāvā, tāpēc skats pa logu ir diezgan patīkams. Izmantojam brīvāku vakaru – FaceTime ar Grobiņu.

MARSEĻA

08.08.2021: Šodien izkātojām Francijas vecāko pilsētu Marseļu pēc pilnas programmas. Netīšām atkal savākti 20km. Kā izrādās pilsēta ir 2600 gadus veca. Pilsēta sapucēta un uzspodrināta ap Nacionālo mākslas muzeju (Mucem – Museum of Civilizations of Europe and the Mediterranean) un tūristisko ostu Vieux Port de Marsseile. Ostai ir jābūt līmenī, jo Marseļa tomēr ir Pasaules ūdens galvaspilsēta un lielākā osta valstī. Pārējās ielas tādas parastas pēc rietumeiropas standartiem. Diezgan netīras ar daudz grafiti utt. Jāatzīst gan, ka grafitī ir mākslas līmenī, nevis pavirši uzskricēts reproduktīvās sistēmas orgāns uz sienas. Izgājām cauri visām slavenākajām apskates vietām noslēdzot gājienu pie (ok, kalnā uzbraucām ar busiņu) kalna galā esošās Notre Damme katedrāles ar panorāmas skatu pār Marseļu.
Vakarā beidzot saņēmāmies aiziet uz restorānu – šodien tomēr ir mūsu pirmā kāzu gadadiena. Līdz šim Nicā ēdienu cenas nemotivēja ēst restorānos. Marseļā izplatīta “menu” cena, kad pa 20€ tiek piedāvāti 3 kursu ēdieni, kurus katrs pats var sakomplektēt. Madarai bija laša tartars, cepta pusvista ar mini kartupelīšiem un tiramisu. Mana izvēle krita uz mozarellas brušeta maizītēm, labi izceptu liellopa steiku un panakotu. Lai arī cenu matemātika gana vienkārša rēķinā kaut kas nedaudz tur pa daudz šķita saskaitīts, bet nu ok. Lai jau tiek tam marselietim. Ēdiens bija garšīgs un porcijas arī negaidīti lielas, kā arī atmosfēra uz vietas dienvidnieciski nesteidzīga un omulīga.

BELVÉDÈRE DE SUGITON

09.08.2021: Dienas pirmajā pusē izgājām mini-pārgājienu Francijas nacionālajā dabas parkā Parc national des Calanques, kas atrodas blakus Marseļai. Pats gājiens aptuveni 40min vienā virzienā, pa smuki sakoptām takām, bet kas par skatiem galā! Vidusjūras klinšainie krasti ar nelieliem līcīšiem starp akmens grēdām. No augšas skatoties kā mazas skudriņas skraida kuterīši iekšā un ārā no izbūvētajām piestātnēm. Diezgan laba vieta, kur atzīmēties Madaras vārda dienā 🙂
Ja šeit atgriezīsimies, tad maksimāli jāsamazina laiks uz vietas Marseļā – tur var aiziet vakarā uz bāriņu, bet pa dienu jābrauc pārgājienos pa šo parku. Takas te ļoti daudz un skati elpu aizraujoši!

SAINTROPĒZA

09.08.2021: Naktsmājas mums ir pavisam netālu no Sentropēzas esošais Port Grimaud esošais ciemats. Kempingveida mājiņas. Pēc auto parkinga spriežot šeit paliek arī cilvēki, kas varētu atļauties krietni glaunākas naktsmājas. Sentropēzā lētākās naktsmājas maksāja sākot no 350e par nakti, tāpēc izvēle bija viegla par labu kādam no blakus esošajiem ciemiem. Kā izrādās mūsu problēma – kā tikt uz pilsētu – atrisinājās pati no sevis. Uz pavisam nelielo Grobiņas izmēra Sentropēzu, kuru katru gadu apmeklē 6 milj. tūristu kursē ik pa 30min kuģīši.
Šķiet, ka nepilnu 2h laikā izstaigājam visu pilsētu. Ieliņas skaistas, sakoptas. Pludmale gan uz visu pilsētu labi ja 100m gara, bet grūti saprast kāpēc tieši šis nelielais ciemats iedzīvojies kā mega ekskluzīvs visā pasaulē slavens atpūtas galamērķis? Vēsturiski bijis kā neliels zvejnieku ciemats, bet pēc 2. Pasaules kara strauji kļuvis par ekskluzīvu kūrortu, kurā villas sapirkuši tādas pasaules mega zvaigznes kā Leonardo di Kaprio, Dženifera Lopeza u.c.. Ostas piestātnē stāv viena pie otras miljonus vērtas jahtas, ne mazāk iespaidīgs ir autoparks, kas atrodas blakus uz sauszemes.
Pieņemam, ka bez violetajām euro banknotēm vienkārši netiekam pareizajās vietās, kur notiek šīs minētās ballītes. Ar pikniku uz mola – Phare de Saint-Tropez saulrietā gaidām savu kuterīti atpakaļ uz naktsmājām.

KANNAS

10.08.2021: Kā jau bija paredzams arī Kannās saskarāmies ar auto parkinga problēmu. Nācās nedaudz pariņķot pa šaurajām un slīpajām Kannu ielām, par laimi pēc brīža tomēr izdevās atrast vietiņu daudzstāvu autostāvvietā.
Priekš Kannām nekāda būtiskā programma vai maršruts nav sagatavots – plūstam cauri. Ejam gar ostu un līci, kur saparkojušās trakas jahtas un tik pat trakas mašīnas uz katra stūra. Visādi Ferrari, Lamborghini pat vairāki Bugatti utt. Pilnīgi citā finanšu dimensijā šeit norisinās dzīve.
Ejam pa ~2km garo promenādi – Bd de la Croisette un ieraugām visus iespējamos pašus šikākos veikalus kādi vien ir. It kā vienas pilsētas, vienas ielas garumā tikai Parīzē esot vairāk elitāro veikalu. Protams ķeksīša bilde Madarai uz Kannu kinofestivāla sarkanā paklāja, kurš tiek izklāts katra gada maijā jau kopš Otrā pasaules kara beigām. Interesanti, ka pilsētas viesnīcas un restorāni šo dažu dienu laikā kamēr norisinās festivāls apgroza aptuveni 15% no sava gada apgrozījuma. Tūristi sastājušies rindā, lai bildētus uz paklāja vidus. Mēs žuļiki noliekam Madaru uz stūrīša, ātra bilde tā, lai blakus esošos tūristus neredz un dodamies tālāk. Liekas muļķīgi tādas bildes dēļ stāvēt 20-30min.
Bet jāsaka, ka pilsētas ielas ir kā izlaizītas. Spīd un laistās, viss ļoti sakopts. Ir protams, arī veikaliņi un kafejnīcas normāliem cilvēkiem. Tāpat kā likums arī McDonnalds ir visās pilsētās.
Pēc dažu stundu pastaigas jāsecina, ka Kannas šķiet pat greznākas un elegantākas par izslavēto Sentropēzu.

ANTIBESA

10.08.2021: Antibesa bija tikai kā rezerves variants dienas papildinājumam. Tā kā mēs lēni acīmredzot iet nemākam, diezgan aši izskrējām cauri Kannām, tad paspējam iespiest šodienā arī pusstundas brauciena attālumā esošo Antibesu. Tāpat, kā daudzās Franču Rivjēras piekrastes pilsētās arī šeit ir gana iespaidīga ostas piestātne ar jahtām, kas varētu izmaksāt būtisku daļu no Latvijas valsts gada budžeta. Antibesa arī ir pilsēta ar senu vēsturi. Seno grieķu dibināta 5.gs. p.m.ē. Nosaukums gan interesants – burtiski tulkojot no grieķu valodas tas nozīmē “Pilsēta pretī” – respektīvi dibināta pilsēta Nica un pēc tam “tā pilsēta pretī Nicai līča otrā pusē”. Ļoti orģināli… 🙂
Francijai raksturīgās akmeņainās pludmales, bet tas francūžiem tāpat netraucē “sautēties” visu dienu. Pat ja diena nav nemaz tik saulaina. Šauras, skaistas marmora ieliņas ar vēsturiskām mūra ēkām. Vai speciāli ir vērts ieplānot ceļojumu uz šo pilsētu? Drošvien, ka nē, bet cauri braucot piestāt uz pastaigu noteikti ir vērts. Pilsēta ir aptuveni Liepājas izmērā, tomēr tūristu zona izejama stundas laikā.

MONAKO

11.08.2021: Mašīnu veiksmīgi nodevuši šodien dodamies uz pasaulē visblīvāk apdzīvoto valsti – Monako. Valsts ir knapi divus kvadrātkilometrus liela. Gandrīz katrs trešais Monako iedzīvotājs esot miljonārs.
Man sanāk 20. valsts ko esmu apmeklējis. Braucam ar vilcienu, jo mašīna šeit būtu tikai problēma. 25min attālumā no Nicas. Izkāpjot Monako stacijā uzreiz jūtama karaliska un rojāla piegarša. Marmora grīdas, apzeltītas lustras un viss spīdoši tīrs. Diena ļoti karsta un šodien kā likums nepaņēmām cepures līdz. Katliņi sāka vārīties, jāsamazina pārvietošanās tempi un jāmeklē vairāk pleķīši ēnā, kur paslēpties no karstuma. Izmetām līkumu gar ostu un kanālu apskatot nu jau nedaudz pierasto skatu – luksusa jahtas, kas sniedzas vairāku stāvu augstumā. Arī Monako ielās redzamais auto parks ir vairāk nekā iespaidīgs. Tas nav tikai mīts par elitārām mašīnām, tas ir fakts. Būtu super interesanti šeit atrasties, kad pavasarī norisinās F1 posms Monako ielās. Ceļu malās redzamas balti/sarkanās rūtiņas, kas apzīmē apļa maršrutu.
Šodienu noslēdzam Monako dienu Okeānijas muzejā, kur apskatījām visdažādāko jūras dzīvību.

NICA: NAKTS DZĪVE

11.08.2021: Salīdzinoši laicīgi esam atpakaļ Nicā, tāpēc dodamies uz Naktsmājām, kas mums šoreiz ir diezgan centrālas. Atrodas uz Av. Jean Médecin 5min gājiena attālumā no Notre-Dame de l’Assomption Basilica.
Nedaudz atpūtušies un uzpucējušies dodamies ielās. Viens no šī vakara mērķiem ir sameklēt un nogaršot austeres. To līdz šim neesam darījuši. Pēc padziļinātas izpētes internetā atrodam jūras velšu restorānu Peixes, kas atrodas netālu no Place Masséna – tātad vecpilsētā.
Austerītes diezgan bezgaršīgas, bet bonuss, ka nav arī negaršīgas. Pa 6 gab. austerēm samaksājam 18e, kas priekš Nicas šķiet adekvāti. Nogaršojām arī gliemenes , kā arī fritētas šprotes. Man kā cilvēkam, kas neraujas uz jūras veltēm pat likās garšīgi. To visu noskalojam ar garšīgu baltvīnu.

NICA: PLUDMALES DIENA

12.08.2021: Šodien itkā bija plānots aizbraukt ar sabiedrisko uz ceļojuma sākumā izlaisto Eze pilsētu, bet vakar ļāvāmies nedaudz vēlākai Nicas nakts dzīvei, kā rezultātā diezgan ilgi nogulējām. Vēlākā pēcpusdienā vairs negribējās braukāties ar sabiedriskajiem. Šodienu pasludinājām par “plages” jeb pludmales dienu. Ilgāk par stundu gan mūsu piena pudeles ādas krāsa neļauj vāļāties piejūras akmeņos, bet tomēr – ieskaitīts.
Man ļoti gribējās Francijā nopirkt kādu krokodīlīti jeb Lacostes kreklu. Tomēr francūžu ražojums. Skaidrs, ka 90% tāpat ražots Taivānā, Vjetnamā vai Ķīnā, bet tā psiholoģiskā piegarša. Lacoste no Francijas. Beigās tiku arī pie krāsainām zeķēm. Gandrīz vēl arī salūzu uz rokas pulksteni. Mazais skopums turpat vēl iekšā arī tomēr sēž. 🙂 Arī krustmeita Enija tika pie sava krokodila.
Pēc plages un šopingošanas nepieciešama diendusa mājās. Pēdējās naktsmājas ļoti centrālas uz galvenās Nicas iepirkšanās ielas, tāpēc pat vairākas reizes dienā varam ieskriet mājās uz atpūtu. Skats pa logu arī smuks, ja ignorē faktu, ka šobrīd mājās fasāde tiek atjaunota. Līdz ar to logiem priekšā ir stalažas un tīkls.

NCE-RIX

13.08.2021: Lidojums šodien no rīta, tāpēc ilgi lietas garumā vilkt nevaram. Pie Nicas Notre Dame ieēdām brokastu kruasānu un ņipro cafe pirms došanās uz lidostu. Šoreiz esam nedaudz gudrāki un uz lidostu braucam ar tramvaju. Pirmajā dienā gandrīz 1.5h kātojām pa promenādi no lidostas līdz pilsētai, tagad pa 1.5e gabalā ar tramvaju 15min laikā esam pie termināla.
Kā parasti lidostā esam laicīgi, lai visu izdarītu bez liekiem stresiem, tāpēc ir vēl laiks pastaigāt pa veikaliem, sasmaržoties un iedzert kafiju Džeimija Olivera lidostas restorānā.
Brauciens kopumā ļoti veiksmīgs. Papildus emociju un iespaidu grūdienu deva gandrīz 1.5 gada cītīga COVID19 ierobežojumu ievērošana. Šis mums arī pirmais ceļojums aktīvākajā tūrisma sezonā – augustā. Apskatījām pasaulslavenu pilsētu un atpūtas kūrortu ielas, kur cilvēki acīmredzami dzīvo pilnīgi citā finansiālajā dimensijā. Mums baigi patika!

Kopējās ceļojuma izmaksas
Transporta izdevumi (avio, auto noma, degviela utt.): ~900 EUR
Dzīvošanas izdevumi (naktsmājas, ēdienreizes utt.): ~1 000 EUR
Izklaides (Ieejas maksas, suvenīri utt.): ~350 EUR
Kopējās izmaksas: ~2 250 EUR
Kopējās izmaksas uz cilvēku dienā: 126 EUR

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *