VIDZEME, LATVIJA: SILAKROGS, LĪČU LAŅĢU KLINTIS
LĪČU-LANĢU KLINTIS
25.12.2020: Pirmais punkts Sarkanās klintis un Rūcamavots. Atrodas blakus pie Cēsīm, tāpēc jābrauc nedaudz ilgāk par stundu. Esam klāt – cilvēku daudz, bet kā izrādās gandrīz visi šeit ir tiešām uz avotu pēc ūdens nevis kā mēs – tūristiņā. 2km garo taku pieveicam aptuveni 40minūtēs. Vieta interesanta – tikai šīs vietas dēļ no Rīgas drošvien nevajadzētu braukt, jo jābrauc ilgāk nekā pati iešana, tomēr jāatzīst, ka Sarkanā klints bija iespaidīgāka un interesantāka nekā gaidījām.
– Lecam Opelī un braucam uz 20min attālo Līču-Laņģu klints taku. Šis būs garāks gājiens – rakstīts 6km (beigās bija 7.5km), kurus pa ļoti dubļainu, bet jāsaka kā ir – negaidīti pārsteidzošu taku. Ja rādītu bildēs, nepateiktu, ka tas ir tepat mūsu Gaujas krastos. Iespaidīgi. Domājam, ka vasarā šeit jāatgriežas kādā nedēļas nogalē.
– Tā kā Covid-19 dēļ vēl kafejnīcas un restorāni nav opcija, tad Circle-K wraper burgerus nokožam mašīnā un dodamies māju virzienā.
SILAKROGA MEŽS
27.12.2020: Turpinām brīvdienu staigāšanas maratonu. Mājās visu dienu palikt negribas, tāpēc kaut kas ir jādara. Šoreiz brauksim uz mums labi zināmajiem Zaķiem (Zaķumuižu un Silakorgu). Ok, tā kā kartē nebija redzamas skaidras takas, lai varētu izplānot daudz maz loģisku apli pastaigai, tad dosimies uz blakus esošo Silakrogu, kur tādas ir.
-Tas noteikti papildus bija arī sniega efekts, bet mežs patiešām bija skaists un diezgan dažāds savās ainavās. Blīvi saaugušu egļu platības, mijas ar tukšām pļavām un ierastajai priežu meža brīvībai. Smuka pastaiga sanāca.
