ASV RIETUMU KRASTS: ROAD-TRIPS

Datumi: 05.09.2024 – 22.09.2024

RIX-IST

05.09.2024: Vai tiešām pēc 4 gadiem laulībā beidzot ir pienācis mūsu medusmēneša ceļojums? Tā izskatās! Ar trešo piegājienu izskatās, ka beidzot mums tas būs izdevies. Pošamies uz Amerikas Savienoto Valstu rietumkrastu – San Francisko! Vēl grūti tam noticēt, bet aiziet.
Ceļojuma plānošana šoreiz sanāca nosacīti relaksēta, jo tas jau bija izplānots par 70% faktiski pirms pieciem gadiem, kad plānojām to pirmo reizi, lai dotos medusmēnesī. Šoreiz ierobežota laika dēļ gan nolēmām (nolēmu 🤷🏻‍♂️) atmest Losandželosu un palikt pie San Francisko /Las Vegasas un nacionālo parku kombinācijas. Pirmajos piegājienos plānojam ceļojumu gandrīz 3 nedēļu garumā. Šoreiz būsim 2 pilnas nedēļas uz vietas, tāpēc nepieciešams šo to optimizēt.
Programma sola būt grandioza un gana saspringta, bet bez šaubām arī episki iespaidīga: Golden Gate tilts, pasaulē lielākais koks – Ģenerālis Šermans, Black Jack Bellagio kazino, Lielais Kanjons, Angels Landing, Zirga pakavs (Horseshoe Bend), un vēl, un vēl, un vēl…
Lai mums viss izdodas! 🗺🇺🇸

STAMBULA, TURCIJA: GALATA KULESI

05.09.2024: Lidojums uz Stambulu kopā ar veselības ministru Hosamu Abu Merī. Sēdējām avārijas izejas rindā līdz ar to varējām izstiept kājas. Pa ceļam noskatījos Marvel filmu Venom. Kaut kā grūti bija iekārtoties uz gulēšanu, bet nebija arī baigā vajadzība.
Tā kā mūsu orģinālais lidojums uz Stambulu vakarā tika atcelts, Turcijā esam ierdušies 14h ātrāk nekā plānots. Tāpēc, izkāpuši no lidmašīnas pa taisno dodamies uz Hvist-16 autobusu ar kuru laidīsim uz pilsētu “nosist laiku”. Pastaigāsim pa vecās Eiropas daļu, kur pavasara Stambulas apmeklējumā likās, ka pietrūka laiks. Šoreiz arī Galata Kulesi tornis būs saremontēts un nebūs paslēpies aiz stalažām. Augšā gan nebrauksim, naudu pataupīsim amerikāņiem.
Izkāpām Taksim laukumā un lēnā garā nosacīti bezmērķīgi dodamies pa Istikal ielu torņa virzienā. Cilvēki ārkārtīgi daudz. Pirmā lieta, kas jāatrisina – jāuzēd. Turku pusdienas kaut kur pazuda vēderā. Pēc tam varam domāt par dzērieniem un humpalošanām.
Galata Kulesi tornis un tā pieguļošās ielas slīkst tūristu baros. Tas mani baigi neuzrunā, tāpēc ātri sabildējamies un dodamies tālāk, jeb atpakaļ virzienā uz Taksim. Jāsaka gan, ka no Büyük Hendek ielas tornis izskatās iespaidīgi. Iespraucies starp ēkām Galata tornis bija Stambulas augstākā ēka, kad to uzbūvēja 1348. gadā stiepjoties 66.9m augstumā. Vairākkārtīgi tas ir tricināts un raustīts zemestrīcēs, tomēr vēl aizvien te nu tas ir.
Dienas beigās tāpat esam savākuši 20 000 soļu un atpakaļ uz lidostu dodamies ar turku drēbju guvumiem. Nopirku pāris brendu maikas un ādas kurpes Las Vegasai. Madara nopirka zaļu vasaras kostīmu. Tā kā garajam, neplānotajam layoveram vismaz bija jēga.
Atgriežoties lidostā izrādījās, ka varējām tomēr no Turkish Airlines dabūt arī viesnīcu, bet nu diez vai baigi pa dienu tajā gulētu tāpēc ir ok, tā kā ir. Vismaz tikām pie lidostas ēšanas kuponiem. Būs brokastīm ap pieciem no rīta. Priekšā nakts lidostā. Bet vismaz labākajā lidostā pasaulē 2024. gadā!

IST-SFO

06.09.2024: Brokastu kupons tāds diezgan labs. Iesildām vēderus ar Kalifornijas ātrās ēdināšanas “restorāna” Carl Jr. burgeriem. Nekāda vaina. Tas mums ietaupīja aptuveni 30€. Kā izrādās – jāzin tikai kur un ko paprasīt.
Lai arī sajūtu ziņā lidojums pagāja salīdzinoši raiti, bet tas tomēr ir sasodīti garš. Paēdu, noskatījos 3 filmas, pagulēju starp filmām ~1.5h un tāpat vēl beigās 4h atlikušais lidojuma laiks. Tuvojoties San Francisko mūs sagaida Carl The Fog, jeb San Francisko tik ļoti raksturīgā biezā migla. Tomēr tā tik pat strauji kā parādījās arī pazuda. Vēl neticās, ka beidzot esam šeit. Uzreiz lidostā meklējam pirmo San Francisko uzrakstu selfijam, lai atzīmētos ģimenes čatā ar acīmredzamo neticamo.
Pirms bagāžas saņemšanas bijām morāli gatavi garajai imigrācijas rindai. Bet pārsteidzošā kārtā 15-20min laikā jau esam ielaisti ASV. Nu jau trešo reizi! Šoreiz pat neiespieda zīmodziņu pasē. Drošības kontrole salīdzinot ar Ņujorku manāmi raitāka, lai arī San Francisko tāpat ir 14. lielākā ASV lidosta ar 20.4 milj. pasažieriem katru gadu.
Jābeidz sapņot, jāsāk meklēt transports uz pilsētu. Tur pat no lidostas ar metro tiekam līdz pašam centram. Iebraucām tunelī kad ir migla, izbraucam zilās debesīs bez miņas no miglas, un tā visu laiku apstākļi mainās burtiski pa minūtēm.
Lai arī gan lidostā, gan lidmašīnā izdevās pagulēt salīdzinoši labi, samīcījums pēc 2 dienām ceļā tāpat protams ir, bet pacilātā sajūta par to, ka mums beidzot ir izdevies būt šeit visu kompensē. Pirms došanās tālāk uz pilsētu vēl sazvanāmies FaceTime ar nieka 9 000km attālumā esošo Grobiņu.

SANFRANCISKO, ASV: ZELTA TILTS

06.09.2024: Viesnīcā Barlett Hotel tiekam 2h ātrāk par check-in laiku. Varam atvilkt elpu, noskalot 2 dienu sutenismu un sazvanīties ar vecākiem, kas aizbraukuši uz Rīgu pēc mūsu runceka 😺 Viņi šobrīd dzīvo 10h nākotnē pret mums. Ilgi gan nav ko vārtīties, jo šodien jāizvelk līdz vakaram, lai varētu normāli pielāgoties jaunajai laika zonai. Ņemot vērā labos laikapstākļus jābrauc skatīties galvenais SF vaininieks – Golden Gate Bridge.
Braucam ar 38R busu uz turīgu rajonu Sea Cliff. Greznās villas ar skatu uz Kluso okeānu un Golden Gate bridge mērāmas ar 8 ciparu $ summām. Dažām mājām principā labāks skats uz tiltu nekā no vairākiem tūristu skatu punktiem. Pirmās rindas mājas Klusā okeāna krastā maksājot pat līdz 26 milj. dolāru! 😳 Izejot cauri rajonam nonākam Baker Beach pludmalē, kur visā savā varenībā paradās pats Golden Gate tilts!
Pirms ceļojuma noskatījāmies dokumentālo filmu par tilta būvniecību. Es kā parasti spēju tikai apbrīnot kā šādus inženierijas brīnumus cilvēki projektēja un būvēja pirms 100 gadiem. Tilts uzbūvēts 1937.g. savienojot San Francisko ar Marinas apgabalu. Būvinženieris Josefs Strauss tik tālejoši domājot izbūvē tiltu ar 6 joslām satiksmei kaut arī tā laika satiksme to neprasīja. Cik mašīnas braukāja pa pilsētu pirms 100 gadiem? Tilta vidus laidums stiepjas 1.6km garumā pāri agresīvajiem Klusā okeāna viļņiem, stāvot 227m augstumā. Spilgti oranžs tas nokrāsots, lai būtu vieglāk pamanāms regulārajā San Francisko biezajā miglā, tomēr ja tā ir, tad cauri tāpat nekas nav saskatāms. (To mēs vēlāk šajā ceļojumā vēl pārbaudīsim paši.)
Atgriežoties pie pludmales – daži cilvēki ir, bet ne pārāk daudz. Daži sauļojas, citi pastaigājas. Klusā okeāna viļņi ar varenu spēku sitas pret smilšaino krastu. Peldēt gribētāju nav, izņemot dažus roņus (īstos roņus, nevis drosmīgus peldētājus), kas ik pa brīdim tandēmā izlec no ūdens. Pēc foto sesijas dodamies atpakaļ parkā. Iesim tālāk uz Lands End skatu punktu, kur Zelta tilta masti sastājas rindā viens aiz otra. Finišējam pie paša tilta tūrisma centrā, kur piesēžam kafejnīcā Equator Coffees. Kā jau tika solīts – San Francisko laikapstākļi ir ļoti mainīgi. Tiešām 30min laikā temperatūras, vēja un miglas situācija var nomainīties pat 3 reizes. Jāņem daudz drēbju slāņi līdz. Kafejnīcā pasūtot dzērienus barista prasa vārdu, lai pēc tam var pasaukt kad kafijas būs gatavas. Es parasti parādu ID, lai vieglāk otrai pusei saprast manu vārdu. Barista saka pretī – “oo Latvian name!” Šim esot draugs Jānis no Latvijas. Interesanti!
Mājupceļā iekāpām nepareizajā autobusā, bet virziens ir ok tāpēc ārā nelecam. Aizbrauksim pēc manas dz/d dāvanas uz Patagonia veikalu, ko mamma man attālināti sarūpēja! 😊 Patagonia kepons! Madara vēl sāka mest aci uz mugursomu. Šodien vēl nenopirka, bet gan jau rīt/parīt salūzīs. (tomēr nesalūza!).
Šodienu noslēdzam mūsu viesnīcas bāriņā Barlett Hall. 2 ali, kokteilis, tomātu zupa un taco rezultējas ar 85$ rēķinu. Lēts SF noteikti nav, bet pirmā diena ir izcila! Plkst. 22 gan vairs nespēju noturēt acis vaļā tāpēc slēdzam ciet šodienu un gaidām rītdienu!

SANFRANCISKO: COIT TOWER

07.09.2024: Rītu sākam ar brokastīm rajonā Cafe Encore. Par diviem brokastu sendvičiem un kapučīno šķiramies no 33$. Vismaz bija gardi. Tālāk plāns nočekot tuvējo pārtikas veikalu, lai iepirktu vēlāk kaut ko pusdienām un potenciāli arī rītdienas brokastīm.
Pēc tam dodamies pa Market street uz Financial District, kur ir autobuss par velti uz Presidio parku. Ļoti veiksmīgi salikās, ka esam pieturā burtiski minūti pirms tas ir klāt. Tik bieži nemaz nekursē, tāpēc var teikt, ka paveicās.
Nedaudz pasēžam parkā ar skatu uz tiltu, bet šodien tas paslēpies miglā. Tāpēc ilgi neuzkavējamies un dodamies Palace of Fine arts virzienā. Cik labi, ka vakar izdevās tiltu redzēt pilnā krāšņumā, savādāk šodien būtu krietni lielāka bēda par to, ka principā neko neredzam. Vismaz tilta virzienā, jo virs pārējās pilsētas zila debess.
Pa ceļam ieraugam, ka Little Marina Green Picnic Area parkā notiek kaut kāds festivāliņš, ejam paskatīties “ko tur dod”. Izrādās, ka tas ir plaušu fibrozes atbalsta pasākums. Labi, ka nepaspējām baigi iefiltrēties. Šis nebūs mums pa ceļam. Palace of Fine arts ļoti iespaidīgs veidojums, bet tāds grūti saprotams, kam tas domāts. Uzbūvēts 1915. g. Panamas-Klusā okeāna starptautiskajai izstādei mākslas darbu izvietošanai. Tā neko 49m augsta dzelzsbetona “nojumīte” gleznu izstādei.
Pēc mazas pauzes bāriņā saprotam, ka uz Coit tower ieejas biļete ir tikai 10$ nevis ap 40$ kā bija rakstīts iepriekš. Āķis izrādījās tajā, ka lifts nedarbojas un uz 13. stāvu jākāpj ar kājām. Gan jau tiksim galā. No torņa paveras panorāmas skats uz visu pilsētu. Visur spīd saulīte uz zilas debesis izņemot virs Golden Gate bridge uz kura vēl aizvien uzkāries mākonis. 64m augstais tornis uzbūvēts 1933.g. pašā Telegraph Hill galotnē un no tā var redzēt visus pilsētas galvenos objektus. Abus tiltus, Lombard street, Ferry Building, Alcatraz salu un daudz ko citu.
Lai nedaudz atpūtinātu kājas izmantosim taksi. Tikai šoreiz kaut ko kosmisku un nebijušu. Pašbraucošu mašīnu bez šofera, turklāt Jaguārs. Tā arī tukša mašīna piebrauc, iekāpjam un ved mūs tālāk. Pilnīgs kosmoss! Nākotne nav tuvu, tā ir klāt! 15min brauciens izmaksā 22$. Nav maz, bet galīgi nav arī nekas traki dārgs, ņemot vērā arī to, kur atrodamies.
Noejam gar San Francisko otro augstāko, bet noteikti slavenāko ēku Transamerica Pyramid. Iekšā iet nevar tāpēc pabrīnāmies neveselīgā leņķī atlocītiem kakliem no ielas līmeņa un dodamies tālāk. Aizejam vēl līdz Ferry building pirms dodamies uz viesnīcu atpūsties. Šodien stipra nostaļģijas sajūta no videospēles GTA San Andreas, kur liela daļa darbība norisinās tieši fiktīvā pilsētā, kas ir tuvu San Francisko kopijai. Ļoti interesantas sajūtas. Man patīk!

SANFRANCISKO: LOMBARDAS IELA

07.09.2024: Turpinām soļus vākt slavenās Lombard street līkumainā posma virzienā. Tā dēvētā – pasaulē līkumainākā iela. Pa ceļam vēl iziesim caur San Francisko stāvāko ielas posmu – Filbert street pie Hyde street krustojuma. Nu traki stāva iela! Ja šeit būtu ziema, tad gan būtu piedzīvojumi. Pat ja nolijis lietus droši vien, būtu grūti paiet. Ielas slīpums ir 33.5 grādi. Pirmais stāvs ēkai ‘’pazūd’’ ~10-15m attālumā.
Slavenais Lombarda ielas posms ir astoņu līkumu nogāze starp Hyde un Leavenworth ielām. Šī ielas daļa ir tikai aptuveni 400 metrus gara, bet tajā ir izveidoti īpaši strauji līkumi, lai samazinātu 27% stāvo nogāzi, kas būtu pārāk bīstama tiešai satiksmei. Arī šobrīd satiksme šajā posmā ir ārkārtīgi lēna, tiesa daļa vainas jāuzņemas tūristiem, kas gandrīz no katras mašīnas izliekušies pa logu mēģina kaut ko nofilmēt, kaut patiesībā esot uz vietas šeit grūti kaut ko saskatīt. Vislabāk šo ielas īpašo odziņu var saskatīt Google Maps vai kādā YouTube video.

SANFRANCISKO: ALAMO LAUKUMS

07.09.2024: Pēc nelielas atpūtas un pusdienām viesnīcā, aizbrauksim šodien arī uz slavenajām mājiņām Painted Laidies, kas atrodas Alamo Square parkā. Šajā rajonā redzamas daudz tik ļoti San Francisko raksturīgās krāsainās koka mājiņas. Es gan īsti nesaprotu kāpēc tieši šīs – Painted Laidies mājiņas skaitās tik slavenas, jo šajā pašā parkā ir vēl tādas pašas, par visu pilsētu nemaz nerunājot, bet nu laiks bija – atbraucām, ir smuki. No parka augšas tālumā var redzēt finanšu centra rajonu ar debesskrāpjiem, kas caurdur mākoņus.
Tālāk aiziesim arī atzīmēties pie 90-to komēdijseriāla Full House mājas, kas arī atrodas salīdzinoši netālu. Šodien no seriāla nekas tur nav palicis, tik cik ielas fasāde un uzraksts, lai tūristi nelaužas iekšā aiz žodziņa, bet nu mums ar to pietiek. Madara bija liels šī seriāla fans!
Bija plāns doties nedaudz iepirkties atlikušajā stundā uz Macy’s lielveikalu, tomēr no iespaidiem un 25k soļiem sakrājies nogurums un gribas nolikties horizontāli, tāpēc pēc neveiksmīgi pavadītas stundas veikalā šodien liekam punktu.

SANFRANCISKO: ALKATRAZAS SALA

08.09.2024: Šodien ceļamies un veļamies. 8:40 jau paredzēta pirmā tūre uz slaveno bijušo cietuma salu – Alcatraz. Biļetes jāiegādājas laicīgi. Vismaz ~2 mēnešus iepriekš un vienam tas pasākums maksā 45$.
No rīta ir bezcerīgi bieza migla. Tāda, ka kuģa galu knapi redz. Tuvojoties salai var nobildēt salas piekrastes akmeņus aiz kuriem spīd cietuma mūri. Bildes depresīvi atbilstošas galamērķim.
Izrādās, ka šodien ir sastopams arī pēdējais dzīvais Alkatraz ieslodzītais William Baker. Viņš ir arī sarakstījis grāmatu par savu dzīvi un atmiņām Alcatraz cietumā. Nolēmām šo grāmatu iegādāties, jo izdevās iegūt arī autora personīgu ierakstu. Būs izcils suvenīrs no šī objekta. Cik sakarīgs teksts atrodams pašā grāmatā, to vērtēsim vēlāk mājās.
Galvenajā cietuma ēkā Cell block ir pieejama audio tūre, kuru arī ir ierunājuši paši ieslodzītie un cietuma apsargi. Staigājot pa šiem vēsturiskajiem gaiteņiem un klausoties stāstus rodas ļoti autentiskas pieredzes sajūta. Par spīti tam, ka cilvēku ir gana daudz
tikām izraudzīti arī pagraba “Behind the scenes” papildus tūrei, kur no kuģīša tiek nejauši izvēlēti ~15 cilvēki. Šajā tūrē noejam Alcatrazas pagrabstāvā, kur bija īpaši traki “numuriņi” tiem kas nemācēja uzvesties. Aptuveni 3-4m2 telpa, bez nekā. Ne gulta, ne pods, ne gaisma nekā. Ilgākais ieslodzītais šeit pavadīja 17 dienas. Absolūtā tumsā, bez nekā. Zīmīgi, ka ieslodzītais šeit ievietos 8. septembrī – šodienas datumā. Esot bijis teiciens – ja pārkāp likumus, nonāc cietumā. Ja pārkāp cietumu likumus nonāc Alkatrazā.
Iznākuši no ēkas redzams arī, ka migla pamazām izklīst un pat var redzēt San Francisko panorāmu. Golden Gate bridge gan cītīgi slēpjas miglas joslā. Varbūt dienas laikā vēl parādīsies. Tagad dosimies atpakaļ pilsētas virzienā.

SANFRANCISKO: BATTERY SPENCER

08.09.2024: Laicīgi esam atgriezušies no Alkatrazas un dodamies uz velo nomu. Patiesībā diezgan labi velo mums tika, ja ņem vērā to, ka tie bija paši lētākie. Iepriekš online reģistrējot ar 20% atlaidi abiem uz visu dienu sanāca 70$.
Jau iepriekšējās dienas ievērojām, ka veloceliņu infrastruktūra šeit ir ļoti labā līmenī, kā arī autovadītāji ir gana mierīgi. Pilsētā tāpēc arī pietiekoši daudz cilvēki pārvietojas tieši ar velo. Nu vismaz tie, kas var uzmīt kalnos.
Braucam gar Crissy Fields uz Fort Point ēku zem tilta. Man tā asociējas atkal ar GTA spēli. Interesanti.
Tālāk laižam pāri Golden Gate tiltam uz Battery Spencer skatu punktu. No sākuma gan jātiek pietiekoši stāvā kalnā, bet mēs jau uz Vienības braucienu satrenējušies tāpēc ir ok. Kamēr tiekam augšā tilts jau paslēpies tik biezā miglā tā it kā tas tur nemaz nebūtu.
Iebraucot miglā, protams uzreiz paliek arī auksts. Minot pa tiltu redzamība varbūt kādi 30m katrā virzienā. Uz tilta otro pusi pamazām paspīd arī kāds saules stariņš un rodas cerība, ka skatu punktā varēsim arī kaut ko ieraudzīt.
Battery Spencer punktā pūš kā Patagonijā. Labi, ka mums ir līdz vēja jakas, tāpēc esam šīs dabas parādības imūni. Pirmās 5min tilta vispār nav, bet tad periodiski uz burtiski pāris sekundēm paveras skats uz ziemeļu balstu. Kādas 15min šeit pavadām, tiekam pie dažiem gana skaistiem foto brīžiem un minamies tālāk uz Sausalito. Dzestrā vēja dēļ ilgāk nevar šeit uzturēties.
Ja nebūtu pirmajā dienā redzējuši tiltu skaistā skaidrā laikā tad šobrīd būtu baigi depresīvais noskaņojums, kā Čīlē – Torres del Paine parkā, kur brauc uz otro pasaules malu, lai ieraudzītu miglu. To es arī Rīgā varu redzēt!

SAUSALITO

08.09.2024: No Battery Spencer līdz Sausalito palikušas kādas 20-30min ko nobraukt, lai finišētu mūsu 18km braucienu. Šajā brauciena daļā gan atklājas, ka velo meistaram jāpiestrādā pie bremžu kluču nomaiņas. Liela daļā no šī brauciena posma ir lejup pa kalnu. Tāpēc nobraucienu daļa nebija pārāk baudāma, bet nu viss veiksmīgi. Šo sadaļu noslēdzam ar picu un Kalifornijas alu restorānā Taste of Rome Sausalito centrā. Ārā šodien ļoti silts (ārpus miglas), kā arī lieliska atmosfēra šajā pilsētā. Sausalito ir neliela Bay Area piekrastes pilsēta ar skatu uz San Francisko ar nepilniem 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Ļoti omulīga un patīkama vieta. No apskates viedokļa šeit varbūt nav daudz ko redzēt, bet atmosfēra ir tāda ļoti mierīga un viesmīlīga. Cilvēki pastaigājas pa galveno ielu, kafejnīcas pilnas, tā teikt – bauda dzīvi.
Atpakaļ uz San Francisko dosimies ar prāmi. Par šo pusstundas pārbraucienu samaksāju 29$. Brauciena laikā vēlreiz nobraucam gar pašu Alkatrazas salu, kā arī pilnā profilā redzam Zelta tiltu, kurš beidzot būs izlīdis no miglas segas. Vismaz daļēji. Prāmītis aizvedīs mūs uz Fishermans Wharf, kas ir San Francisko tūristu midzenis. Skatīsimies kā tur ir!

SANFRANCISKO: FISHERMANS WHARF

08.09.2024: Šis laikam ir otrs slavenākais punkts, kur jāatzīmējas esot San Francisko ir Fishermans Wharf uzreiz aiz Zelta tilta. Jāpaskatās arī uz slavenajiem pilsētas jūras lauvām, kas šeit jau aptuveni 30 gadus laiski atpūšas un gozējas saulītē izklaidējot tūristus. Kopš 1989. gada zemestrīces tie šeit sāka snaust uz peldošajām platformām dažreiz sasniedzot vairākus simtus. Ostas mols ļauj tiem droši gozēties saulītē neuztraucoties par savu dzīvību, jo ostas teritorijā neiepeld citi plēsēji, kas varētu apdraudēt jūras lauvas.
Noteikti gribēju pagaršot arī kaliforniešu zupu clam chowder, kuru pasniedz lielā saldskābmaizes kukulī. Tā ir krēmīga siera/tomātu zupa, kur sastāvdaļās laikam arī ir kaut kas no jūras veltēm, bet kas tieši to bija grūti pateikt. Katrā ziņā zupa tiešām garšīga, bet to kukuli maizes nav iespējams apēst. Pat divatā ar Madaru neapēdām visu maizi. Zupu gan izkasījām līdz pēdējam pilienam.
Lai arī Fishermans Wharf ir viena no tūristu piesātinātākajām vietām San Francisko, šeit kaut kāds šarms ir ar piestātnē izveidoto mini pilsētiņu, kurai cauri vijas koka dēļu ieliņas. Ja laiks atļauj un lielās cilvēku masas uzreiz nenosit vēlmi pastaigāties, tad kā minimums uz roņiem noteikti ir vērts aiziet paskatīties.

FRESNO

09.09.2024: Šodien mašīnas saņemšana ļoti operatīva. Un izplānoju arī tā, ka auto nomas punkts ir burtiski pāri ielai no viesnīcas, lai nebūtu tālu jāiet no rīta ar visām mantām. Līdz pēdējam brīdim arī nezinājām pie kāda braucamā tad īsti tiksim. Gala rezultātā balts 2022.g. Dodge Challanger. Plānojot ceļojumu biju jau rezervējis Toyota Camry, pēc tam vēlāk pāršķirstot vēl rezervācijas ieraudzīju, ka Sporta auto ( Dodge Challanger, Ford Mustang vai Chevrolet Camaro) maksā ar visu apdrošināšanu tikai par ~70€ dārgāk. Likās muļķīgi šo naudu ietaupīt. Būs mums īsts un autentisks American Road Trip ar amerikāņu auto zem dupšiem.
Pirmajā mirklī jāpierod, jo mašīna ir ļoti plata priekš parastās vieglās mašīnas. Iekāpjot mašīnā sajūta, ka esi iegāzies milzīgā dīvānā. Krēsli ir ļoti lieli un ērti. Pirmajā mirklī pa pilsētas ielām braukšana tāda nepārliecinoša, bet vēlāk kad, tiekam ārā uz šosejas un braukšanas vaina. Satiksme gan ļoti intensīva, tāpēc atslābt nevar. Nākamā pietura Fresno, kur Walmartā jāiegādājas kāda pārtika un ūdens pārgājieniem. Tas gan tikai pēc 300km, jeb ASV mērogiem – tepat aiz stūra.
Jāuzmanās ar degvielas uzpildīšanu, jo šeit dīzeļa pistole ir zaļa, bet benzīna melna. Otrādi kā pie mums. Uzpildīju bāku par ~55€, jeb 1.30€ litrā. Priekš ASV diezgan dārgi. Kalifornijā laikam skaitās viena no dārgākajām degvielas cenām valstī.

SEKVOJAS NACIONĀLAIS PARKS

09.09.2024: Pirmais diezgan lielais pārbrauciens ar čellindžeri ir paveikts. Pēc ~450km esam nonākuši Sekvoju Nacionālajā parkā. Patiesībā nav tik traki arī ar to degvielas patēriņu. 3.6l V6 motors uz 100km aptuveni tērēja 8-8.5L. Un krēsli ir sasodīti ērti. Laba izvēle 5h braucienam un vēl daudz stundām, kas mūs gaida šajā mašīnā tuvākajās 2 nedēļās.
Iesim skatīties to lielāko koku pasaulē. Nav gluži precīzs apzīmējums, jo Ģenerālis Šermans nav lielākais koks augstumā. Tas ir lielākais koks pasaulē pēc stumbra tilpuma. Tā diametrs ir iespaidīgi 11.1m un augstums vairāk nekā 80m.
Bija paredzēts iet Congress trail, kas ir ~11km gara diezgan viegli izejama taka. Dabā sanāca aiziet nedaudz šķībi, bet visu kas jāredz, redzējām, tikai kartē nesanāca noiet smuku apli, bet tādas haotiskas līnijas.
Parkā interesanti nosauktas lielo sekvoju grupas, kur vairāki milži izauguši blakus. Taka pa kuru mēs gājām saucās “Congress trail” un tā aizved pie Sekvoju grupas, kas nosaukta “ the Senate”. Nosaukumi ir uzmanību piesaistoši.
Koki ir tiešām gigantiski milzīgi, nezinu kā savādāk noraksturot. Neviena bilde nevar ietvert to varenību, ilgmūžību un spēku, kas šajās sekvojās mājo.
Kalifornija ir zināma arī ar saviem milzīgajiem mežu ugunsgrēkiem un to var redzēt arī šeit. Praktiski visas sekvojas kaut kādā brīdī ir degušas. Tomēr to stumbrs ir tik milzīgs un varens, ka tik viegli tā nav nogāžama. Turklāt mežu ugunsgrēks ir dabīgs process, kas ilgtermiņā ir nepieciešams periodiski, lai šie meži un milži turpinātu augt! Sekvojām esot jādeg vidēji 80 gados, lai to cietie čiekuri “izšķiltos”. Turklāt visas šīs sekvojas ir līdz 3000 gadus vecas! Šīs sekvojas šeit auga jau pirms sāka būvēt Lielo Ķīnas mūri!
Episka pastaiga! Pa šo parku vien varētu vairākas dienas iet pārgājienos, bet mums jādodas tālāk. Šo taku pametam ar sajūtu, ka bija par maz, bet kaut kā ir aizdoma, ka šāda sajūta būs vēl un vēl ceļojuma laikā! Vēl nedaudz sekvojās atgriezīsimies ceļojuma otrajā pusē no Josemītu parka puses.

CITRO

09.09.2024: Šodien paliksim pavisam mazā miestiņā Citro, Kalifornijas centrālajā daļā. Pēc sekovoju parka gribējās šodien pabraukt jau Las Vegasas virzienā, lai rīt mazāk braukšana. Rīt no Citro līdz grēku pilsētai būs jānobrauc ~600km.
25 gadu pastāvēšanas vēsturē šajā viesnīcā esam trešie viesi no Latvijas. Pasaules kartē iespraudu karodziņu Liepājā. Pārējie divi bija no Rīgas. Es teiktu, ka ļoti labi orientējos kartēs, bet no sākuma pilnīgi apmulsu kartē, jo kā izrādījās tās centrā bija Ziemeļamerika!

LASVEGASA: BELLAGIO, CESARS PALACE

10.09.2024: Šodien bija gaidāms biedējoši garš pārbrauciens – gandrīz 600km, tomēr ērtie amerikāņu sēdekļi un lieliskā ceļu infrastruktūra ļāva to paveikt nepilnās 6h. Turklāt neprasījās nemaz likt Madaru pie stūres. Par to arī viņa priecīga.
Pirmā pietura loģiska – “Welcome to Fabulous Las Vegas” zīmes. Šeit esam profesionāļi. Rīkojamies tāpat kā Kannās uz sarkanā paklāja vai Ņujorkā pie Volstrītas buļļa. Kamēr rinda mainās, ātrs selfijs nobildēju Madaru tā, lai citi nav redzami no sāna un mierīgi varam laist tālāk dzīvē, bez 30min stāvēšanas rindā saulē +40 grādos.
Sarežģīta iebraukšana viesnīcas parkingā, bet mums izdodas diezgan veiksmīgi. Visur tik daudz viesnīcas, izkārtnes, zīmes uzraksti, ieliņas un daudz citas lietas, kas novērš uzmanību, ka nav tik viegli uzreiz noorientēties. Dzīvojam diezgan lielā viesnīcas numuriņā Comopolitan viesnīcas ēkas atzarā. Viesnīca tāda ne pārāk svaiga, tomēr tīra un plaša un pats galvenais – ļoti centrāla lokācija. Ir labi.
Tā kā dzīvojam tieši blakus vienam no pasaulē slavenākajiem kazino – Bellagio, tad tajā arī ejam pirmajā. No sākuma esmu kautrīgs un nezinu īsti kā notiek lietas kazino tāpēc pagaidām iesim ekskursijā uz priekšu pa The Strip.
Tālāk aizejam uz Cesars Palace, kur uz brīdi savus 10 dolārus sareizināju ar 2, bet beigās protams paliku uz nullītes. Ieejot šajā ēkā tu faktiski ieej citā dimensijā. Šeit neeksistē dienas gaisma, neeksistē pulkstenis un laiks. Ir tikai nebeidzama diennakts ballīte un azartspēles. Bet katra kazino sava “seja” tiešām ir uzmanību piesaistoša un unikāla. Katrā kazino, kur iegājām ir pavisam cita atmosfēra.
Bellagio uzreiz priekšā ir elitārie veikali. Gucci, Dior, Prada, Hermes utt, kamēr Cesars Palace no sākuma ir tādu elegantu bāru un atpūtas zona, kur cilvēki ienākot no trakās tuksneša tveices var atveldzēties pirms doties “laimēt”.
Venēcijā (The Venetian) savukārt ir tāda krietni piezemētāka atmosfēra ar parasto cilvēku veikaliem, kur arī papusdienojām. Tas gan tāpat izmaksāja ātrajās ēstuvēs nedaudz virs 50$. Venēcijas kanāli iekštelpās un mākslīgās zilās debesis ir gan baigais prikols. Savādāk nezinu kā to apzīmēt.
Las Vegasa ir tik pat mākslīga dabas kļūda tuksneša vidū kā Dubaija Apvienotajos Arābu Emirātos, bet tāpat vismaz reizi šeit noteikti gribas iegriezties, bet vai noteikti šeit gribu atgriezties? Laikam nē? Tiesa pēc 4 dienām atgriezīsimies.
Vakara cēlienā nedaudz uzpucējušies ejam laimēt. Sākums bija daudzsološs. Savus 5$ pacēlu līdz 25$ par ko sanāca tieši viena baltvīna glāze Madarai. Viss pārējais laimēšanas budžets lēni, bet mērķtiecīgi izkusa vakara gaitā. Man vislabāk patika Cesars Palace, šeit arī nopirkām Edgaram gaidāmās dzimšanas dienas dāvanu – oficiālās Cesars Palace spēļu kārtis. Gan jau būs priecīgs par tādu dāvanu!

HŪVERA DAMBIS

11.09.2024: Ēdot brokastis, ziņās redzam ka savvaļas ugunsgrēku dūmi izplatījušies Las Vegasas reģionā. No sākuma to tikai tā laižam gar ausīm – fona troksnis ēdot. Bet izejot viesnīcas gaitenī jau bija aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt ok, jo smird pēc dūmiem. Izejot ārā no viesnīcas redzams baigais dūmu mākonis – migla. Radās nelielas bažas par šodienas plāniem, jo paredzēti plaši dabas skati, kur migla vai dūmu mākonis ir pēdējais ko gribas redzēt.
Pirmais apskates objekts ir viens no pasaules inženierijas brīnumiem – Hūvera Dambis. Līdz tam ~40min brauciens. Izbraucot no Las Vegasas dūmu sega ir tik bieza, ka jau sākam samierināties ar to, ka neko neredzēsim un apsveram variantus otrajā Las Vegasas dienā arī atskriet līdz šejienei, jo šis ir objekts ko es pavisam noteikti gribu redzēt un esmu gatavs upurēt kaut ko citu nepieciešamības gadījumā, lai to izdarītu. Tomēr pavisam nedaudz pirms paša dambja debesis noskaidrojas un mums atkal parādās cerība.
Nevadas pusē autostāvvieta ir 10$, bet tā ir pavisam tuvu galvenajam objektam. Šobrīd Hoover Dam tour nenotiek, jo viena no lifta šahtām tiek renovēta, bet par 15$ ir iespēja doties Power Plant tūrē, kur nobraucam lejā uz ģeneratoriem, kas atrodas Nevadas pusē, kas ražo elektrību līdz pat Kalifornijas megapolei Losandželosai. Tūre pavisam īsa, tā lai var ielūkoties dambja tunelī un paskatīties uz pašu ģeneratoru. Orģināli šo tūri nebiju plānojis, bet tā kā tā bija vienīgā pieejamā šobrīd, tad ņemam to kas ir. No sākuma bija ~10min video par dambja vēsturi, tālāk ar liftu braucam lejā 162m uz vietu, kur notiek galvenais.
Es visvairāk brīnos šajā objektā par to kā būvinženierim Savidžam un visai viņa komandai izdevās to uzprojektēt, aprēķināt ņemot vērā mērogu un ar kādiem dabas spēkiem šeit bija jārēķinās. Jānovirza varenā Kolorado upe, jāspridzina klintis un upes gultne, lai sasniegtu stabilo dolomita pamatni, kur būvēt dambi. Tas viss ir noticis pirms 90 gadiem! Kad nebija pieejamas visas modernās aprēķinu un projektēšanas programmas. Apbrīnojami! Neviena no bildēm nespēj šo objektu ielikt pienācīgi kadrā!
Pēc tūres nedaudz vēl uzēdam tepat kafejnīcā un aizbraucam uz Mike O’Callaghan tilta, no kura dambis redzams visā savā varenībā. Par laimi dūmi bija izkliedējušies un varējām izbaudīt šo cilvēka radīto brīnumu kā pienākas.

LIELAIS KANJONS: SKYWALK

11.09.2024: Arī šeit visu pusotras stundas braucienu bijām satraukušies vai vispār mums būs ko redzēt, jo dūmu mākonis mums neatlaidīgi seko. Atkal tuvojoties Lielā Kanjona rietumu grēdai mums parādas cerība, ka būs ok.
Neliels nepatīkams pārsteigums bija, ka ietodoties uz Grand Canyon Skywalk izrādās, ka biļete maksā iespaidīgus 76$ no cilvēka, ko plānojot biju palaidis garām, bet nu kā ir tā ir. Negriezīsies jau riņķī. Turklāt, vēl tādu nepatīkamu piesitienu deva tas, ka uz SkyWalk platformas bija aizliegts fotogrāfēt. Vari izmantot fotogrāfa pakalpojumus par papildus 50$. Lai vai kā, bet 21m garā stikla platforma, kas atvirzas no klints un karājas 1200m augstumā virs Kolorado upes pirmajā mirklī liek sašķobīties kājām kaut arī īsti nav bailes no augstuma. Iespaidīgi!
Līdz pašam kanjonam nevar aizbraukt ar savu auto. Jāizmanto parka busiņi, kas ļoti regulāri kursē starp parkingu – Eagle Point un Guano point skatu punktiem.
Viegli zila dūmaka ir pāri šim dabas brīnumam, bet varam visu redzēt gana labi, lai iesūktu sevī to varenību. Rakstu šo teikumu jau vairākkārt, bet arī šeit neviena bilde nespēj pat nedaudz ietvert to apjomu, dziļumu un masivitāti ko redzam savā acu priekšā!
Mūsu planētas Zeme grāmata acu priekšā plaši atvērta, ja tikai spēj to izlasīt.

ROUTE 66

11.09.2024: Braucot no Grand Canyon SkyWalk gribēju braukt pa taisnāko ceļu uz Truxton pilsētu, kas atrodas uz vēsturiskā Transamerikas ceļa Route 66, bet tas izrādījās grants ceļš. Nobijos no grants ceļa, tāpēc nācās mest riņķī un braukt nelielu līkumu caur citu pilsētu – Kingsman. Ceļa kvalitāte un pavisam nelielā satiksme atļāva nedaudz iespiest pedāli, lai atgūtu zaudēto laiku. Negribas pārāk braukt pa tumsu.
Ir jau aptuveni plkst. 17 tāpēc jādomā par ēšanu. Taisnību sakot, no tik daudz piedzīvojumiem un iespaidiem pārāk ēst negribas, bet šad tad kaut ko vajag ielikt puncī, lai varētu doties tālāk.
Uz Route 66 nonākam kādā pavisam nomaļā ceļmalas ēdnīcā Mike’s Route 66 Outpost Saloon, tomēr tas cik daudz mašīnas pie tā bija viesa cerību. Pirmkārt uzmanību piesaista uzraksts uz durvīm, kas neļauj ienest iekšā ieročus. Ok, ievērosim.
Ieejot iekšā cilvēku daudz un uzreiz skaidrs, ka esam vienīgie, kas nav vietējie, bet viss forši. Tantes dejo līnijdejas, opīši dzer pie bārs letes aliņu – viss notiek kā tam jānotiek.
Pasūtījām pamatīgus un īstus amerikāņu burgerus. Izcili garšīgi un abi protams pārēdāmies, bet patīkama autentiska pieredze. Tantes arī nedaudz gribēja ar mums aprunāties, kas mēs tādi esam un no kurienes ieradušies. Skaidrs, ka neviens nezin, kur tāda Latvija atrodas. Tie kas zin, ka Eiropa nav valsts parasti atsaucas uz Vācijas vai Zviedrijas tuvumu. Citas valstis nav liela jēga saukt.
Jāsaka, ka ar mašīnas izvēli nezinot esam trāpījuši desmitniekā. Jūdzes un stundas pie stūres skrien diezgan raiti un tas ir ārkārtīgi svarīgi šādā Road trip veida ceļojumā, kur mašīnā pavadām ārkārtīgi daudz laika.

LIELAIS KANJONS: GRAND CANYON VILLAGE

12.09.2024: Šodien nepierasti īss pārbrauciens. Tikai stunda un esam jau šodienas galvenajā un vienīgajā objektā – Lielā Kanjona dienvidu ciemats. Paredzēts 13km pārgājiens gar kanjona malu līdz parka autobusu galapunktam ar, kuru brauksim atpakaļ.
Lai iebrauktu nacionālajā parkā jāizstāv diezgan gara, bet raita mašīnu rinda. Mums tikai jāuzrāda parka caurlaide un aiziet.
Noliekam mašīnu pirmajā parkingā pie Mather Point, kur arī ieraugam pirmo reizi šo Kanjona malu. Šeit arī sākam savu gājienu. Tā kā sanāk gar Kanjona malu iziet cauri visam ciematam, tad brīdī kad sākas plānotā taka esam nogājuši jau gandrīz 6km, tā kā mūsu šodienas plāns tikko pieauga no 13km vismaz līdz 20km. Neviens neizvirza sūdzības. Ejam! Pa ceļam arī tiešsaistes video zvans uz Grobiņu. Jāizmanto pieejamās tehnoloģijas.
Laiks šodien ir izcils un redzamība krietni labāka nekā vakar Kanjona rietumu daļā. Mēs to bijām pelnījuši.
Ejot liekas, ka labajā pusē ir kaut kāda mākslīga tapete, jo to ko redzam ar savām acīm ir grūti uztvet, aptvert un sagremot. Loģiski, ka arī neviena bilde vai video nespēj to visu iekadrēt. Tā pat teicu arī vakar. Šodien vēl izteiktāk.
Taka ļoti labi ejama visā tās garumā. Esam izbaudījuši šos skatus nepilnu 5 stundu garumā finišējot Hermits Rest punktā. Tagad dosimies ar parka busiņu atpakaļ uz ciematu.
Pēc gara pārgājiena atpūšamies Grand Canyon Beer garden, kur izbaudām vietējos ražojumos ar skatu uz galveno dienas objektu. Pie bārmenes noskaidroju, ka šeit ciematā ir arī veikals, kur iespējams iegādāties dažādus vietējā štata ražojuma alus. Turp arī dodamies. Beigās sanāca pirkums pa 130$, bet nu kā saka – it is what it is.
Uz naktsmājas pilsētu Tusayan šodien brauc Madara. Noņem skaidu no Čelindžera. Brauciens gan tikai 15min, bet patika un labs veids kā iesildīties pie stūres!

LIELAIS KANJONS: HORSESHOE BEND

13.09.2024: Šodien noslēdzošā Lielā Kanjona diena. Palikām pa nakti pavisam tuvu Lielā Kanjona ciematam, piepilsētā Tusayan, jo šodien gar šo dabas brīnumu dosimies tālāk ziemeļu virzienā. Brauksim pa East Rim road pilsētas Page virzienā. Pa ceļam piestājam vēl vairākos skatu punktos uz kanjonu, kur katrā vietā it kā redzam to pašu Kanjonu, bet ir kaut kā savādāk. Vēl reizi ievilkt šīs varenības gaisu. Madara atkal bildē kā traka, bet nu nav īsti vērts. Jāskatās savām acīm!
Līdz nākošajam dabas brīnumam jābrauc aptuveni 2 stundas. Horseshoe bend. No parkinga nieka 15min gājienā nonākam pie pakava formas kanjona, kuru ilgi un pacietīgi izgrauzusi Kolorado upe. Šī ir populāra un viegli sasniedzama vieta, tāpēc tūristi gana daudz, bet tas kaut kā baigi netraucē. 300m augstā klints ir brīvi pieejama. Vari līst tik tuvu cik drosme atļauj. Citi to arī izmanto, bet nevar saprast – viņi ir drosmīgi vai stulbi? Viena stiprāka vēja brāzma un paldies. Citi kāpj uz akmeņiem, uz kuriem varbūt nevajadzētu kāpt, bet nu tā ne mūsu problēma.
Izmantojam brīdi, ka ir laba zona un sazvanam Nīcu apsveicināties un palielīties ar vietu, kur atrodamies.
Safočējāmies un dosimies tālāk. Episka vieta! Kārtējā! Brīžiem jau liekas, ka esam šajā ceļojumā “notrulināti” uz lielajiem objektiem, jo tie ir katru dienu. Citreiz pat vairāki vienā dienā. Iespaidu ir tik daudz, ka uzreiz tā nespējam sagremot, bet ir jāpiedomā pie tā un jānovērtē iespēja, ko paši esam nopelnījuši. Būt šeit!

LOWER ANTELOPE CANYON

13.09.2024:Uz Page atbraucām nedaudz ātrāk nekā plānā paredzēts tāpēc ir nedaudz brīvais laiks līdz Antelope Canyon ekskursijai. Aizbraucam līdz Glen Canyon Dam Overlook. Pēc Hūvera dambja šis protams liekas maziņš, tomēr šim tagad ir atvērtas slūžas un pa pārplūdes kanāliem burtiski šaujas ārā ūdens. Tā kā vismaz kaut ko savādāku redzējām. Vēl neliela ekskursija Walmartā un tad jau uz šodienas tūri. Biju iedomājies nopirkt iepriekš noskatītu rokas pulksteni Walmartā, kas šeit maksā 3x lētāk nekā mājās to varu pasūtīt internetā, tomēr šeit tā diemžēl nebija.
Tūre būs aptuveni stundu gara pa Antelopes kanjonu. No ārpuses nepateiksi ka tev zem kājām ir tik interesanti dabas erozijas veidoti kanāli. Vēja un lietus nokrišņu erozijas veidoti. Ekskursija sākas ar nokāpšanu pašā kanjonā. Aptuveni 4-5 dzīvokļu ēkas stāvu dziļumā. Ja esi klaustrofobisks vai resns, tad šeit nav ko darīt. Ejas ir ļoti šauras un dziļas, tomēr tik ļoti iespaidīgas. Saules stari spēlējas ar dzeltenīgi sarkano smilšakmens klinti veidojot mistisku skatu. Bildēšana atkal notiek nekontrolējamos apmēros. Gids ir lokālās Navajo komūnas jeb indiāņu pārstāvis, kas saprotamā un vienkāršā valodā pastāsta par karjonu. Kā tas veidojies, kā to uztur utt. Parādīja arī interesantus video, kas šeit notiek stipru lietusgāžu laikā – tad šeit negribētos atrasties. Lietus gāžas kanjonā un veido agresīvas krāces un straumes, kas izskalo visu pa ceļam. Pat ja lietus mākonis ir 10km attālumā, tad nekavējoties jāpamet kanjons, jo nokrišņu straumes neticamā ātrumā var sasniegt šo zemo punktu.
Stunda paskrēja kā nebijusi. Skaistas bildes, lieliski iespaidi! Šis ir arī ceļojuma tālākais punkts, pēc kura sāksim ceļu atpakaļ San Francisko virzienā.

KANAB

13.09.2024: Pēc Antelopes kanjonu mums jādodas uz mūsu sesto ASV štatu – Jūtu, kur jāgriež pulkstenī stunda uz priekšu. Sanāk, ka šodienas vienu vakara stundu mēs atdodam rītdienai, jo kad atgriezīsimies Nevadā, tur tā atkal būs jāgriež atpakaļ.
Nakti pārlaižam mazā pilsētā Kanab, kas atrodas uz Arizonas un Jūtas štatu robežas. Šobrīd jau tūrisma aktīvā sezona strauji tuvojas noslēgumam, bet acīmredzami pilsēta galvenokārt dzīvo uz tūrisma nozares, jo viesnīcas ir katra otrā ēka. Pilsēta atrodas nieka 40min brauciena attālumā no viena no valsts populārākajiem nacionālajiem parkiem – Zionas nacionālā parka. Turp rīt dosimies arī mēs. Gada laikā šo parku apmeklē aptuveni 5 milj. cilvēku.
Šodien vēl tikai vakariņas krodziņā ar kādu vietējā alus ražotāja glāzi un liekamies slīpus. Rīt liela diena – trakais Angels landing pārgājiens.

ZIONAS NACIONĀLAIS PARKS: ANGELS LANDING

14.09.2024: Izbraucam nedaudz vēlāk nekā orģināli plānots, bet tāpat gana laicīgi. Parka autostāvvietā ierodamies plkst. 8:00 un esam gatavi startēt. Jāsaka, ka jau šobrīd parkings ir ļoti pilns, bet mums vieta atrodas. Ejam uz parka busiņu, jo tūrisma sezonā parkā ar privātajiem auto iebraukt aizliegts. Busiņi gan ir par velti. Mūsu starts būs no pieturas “The Grotto”.
Lai ietu šajā pārgājienā bija jāpiedalās izlozē, kur aptuveni 40% no gribētājiem tiek pie atļaujas iet šo taku. Beigu daļā šī taka ir tik šaura un augsta, ka tā kļūst bīstama, ja ir pārāk daudz cilvēku vienlaicīgi uz tās. Mēs ieguvām iespēju un mums ir laika logs “start before 9am”. Ap 8:20 sākām savu gājienu un domājam vai tie plkst. 9 ir no brīža kad pagriezies tieši uz Angels landing virsotni vai no brīža kad izejam no autobusa pieturas? Nedaudz sabijāmies tāpēc nonākot Walter’s Wiggles saucamajos “switchbacks” izejam rekordātrumā. Kopā šeit bija 21 zig-zag veida pagrieziens. Pie pagrieziena, kur pārbauda atļaujas esam 8:57! 37min laikā veicām 340m vertikālo kāpumu! Bet, protams, ka laiks kas norādīts atļaujā ir startējot no Grotto Trailhead, kas atrodas pie autobusa pieturas, tāpēc esam laicīgi un tālāk – takas grūtāko daļu varam iet pavisam nesteidzīgi un izbaudīt skatus, cik vien gribas.
Pēc pārbaudes uzreiz sākas īstās lietas. Vēl stāvāki kāpumi ar mazām iedobītēm klintī, kur ielikt pēdu un ķēdēm aiz kurām vilkt sevi augšā. Brīžiem taka nav platāka par kādu metru un abās pusēs nogāzes ir ekstrēmi stāvas un aptuveni 400-450m augstas. Bet skati, kas paveras ejot šo taku – apbrīnojami. Kā jau rakstīju iepriekš – šī atkal ir vieta, kur jāapstājas, jāieelpo un jāapzinās, kur esam. Nervu sistēma sāk notrulināties no iespaidīgo objektu piesātinātības, bet ir jākoncentrējas un jāizbauda tas, kas ir mūsu acu priekšā. Pirmkārt gan jākoncentrējas, kur likt kāju!
Augšā neliela pusdienu pauze kopā ar burundukiem, kuri te cītīgi aplasa tūristu atstātās drupačas un kamēr to dara – skaisti iepozē tūristiem, kas veiksmīgi sasnieguši šo virsotni.
Iešana lejā, kā jau bija paredzams, bija krietni grūtāka un lēnāka, bet atšķirībā no kāpšanas augšā visu laiku priekšā ir varenais Zionas parka ielejas skats. Kāpjot augšā redzi tikai klinti tuvplānā, ķēdes un savus zābakus.
Aprakstos bija minēts, ka vidēji takai nepieciešamas 4-5h. Es plānā biju ielicis 6h, lai varētu augšā atpūsties un arī pa ceļam piestāt, atpūsties un sabildēties. Ar visām atpūtām šis pasākums mums prasīja nedaudz virs 3h, bet jāņem vērā, ka augšā burtiski uzlidojām baidoties par savu laika logu. Laikam esam labā formā un arī minētais sprints takas sākumā mums deva labu laika rezervīti.

LASVEGASA: NEW YORK NEW YORK, MGM

14.09.2024: Pēc pārgājiena paēdām tur pat parkā esošajā Springdale pilsētā pamatīgas pusdienas. Pildītas pankūkas. Tik ļoti pildītas, ka uz abiem pietiktu ar vienu porciju, bet ko nu vairs. Saturs tik pārbagāts, ka pašas pankūkas principā palika tādas nemanāmas fonā.
Sākam savu 2.5h braucienu atpakaļ uz grēku pilsētu Las Vegasu. Pēc nobrauktām 30min saprotu, ka man nāk virsū totāls lūziens un stūri jāpārņem Madarai. Kamēr Madara gāzē čelindžeri, es kādas 30 minūtes nosnaužos, lai ir enerģija vakaram un tālākajam ceļam.
Las Vegasā šodien plānā aiziet uz New York, New York un leģendāro MGM Grand kazino, kur iepriekš nepaguvām aiziet. Ņujorkas replika tiešām interesanta. Ārā Brīvības statuja, Empire State building, Chrysler building, iekšā slavenākās Manhetenas ielas un Ņujorkai raksturīgo ēku fasāžu atdarinājumi. Pa vidu tam visam protams neskaitāmi spēļu automāti, kur tantes ar ratiņkrēslu piebraukušas, aliņu pasūtījušas un cigareti zobos triec pa pogām, un gaida savu džekpotu. Diezgan amizants skats no malas. Izmēģinājām arī savu laimi pie “vienrokainā bandīta”. 20 dolāri palika šoreiz viņam.
Tālāk gribējām doties uz MGM. Goda apli pa iekšu izgājām, bet izklaidēm vairs spēka un jaudas nebija. Apēdām picas šķēli un taisāmies uz viesnīcas pusi. Šie kazino, virpuļojošas lampiņas, milzīgās cilvēku masas, džigiti ar lapiņām ko grūž rokās uz katra stūra traki ātri izsūc enerģiju. Tāda jocīga pilsēta tā Las Vegasa. Es ticu, ka tā spēj piedāvāt arī ko citu, bet tas lai paliek nākošajām reizēm.
Šoreiz saucam Uber’i. Carlos pēc pieprasījuma mūs noved gar Las Vegasas jaunāko apskates un izklaides objektu – The Sphere, kas ir lodveida ēka un tās ārējā fasāde visā tās apjomā ir ekrāns, kas projicē visdažādākās lietas. Naktī izskatās protams iespaidīgi. No sākuma izskatās pēc kaut kāda fotošopa, jo grūti noticēt, ka var būt tik liels ekrāns.

NĀVES IELEJAS NACIONĀLAIS PARKS

15.09.2024: Šodien vēl pirms došanās uz Nāves ieleju izmetam līkumu caur Red Rock Canyon, kas ir pavisam neliels līkums, bet paver skatu uz sarkanajām klintīm, kas atrodas tur pat pavisam blakus Las Vegasai. Īsa 10 minūšu pietura.
Svarīga pietura vēl ir Pahrump pilsētā, kur jāiepilda pilna bāka mašīnā, jo Nāves ielejā ir ļoti limitētas iespējas tikt pie degvielas un pat ja tā kaut kur ir, tā ir krietni dārgāka.
Tālāk dodamies uz pirmo parka pieturpunktu – Dantes view. Vieta, kur no Nāves ielejas augstākā punkta redzams zemākais. Starpība starp šiem punktiem ir 1699m. Viss lielais Badwarter baltais sāls ezera klajums mums acu priekšā. Lai arī kalna galā temperatūra nav tik augsta, tāpat ir sajūta, ka sejā visu laiku pūš karsts fēns.
Šo pēdējo dienu laikā šis super sausais gaiss ir maksimāli izkaltējis visas iekšējās elpošanas trubas. Lūpas ir sašķēlušās kā sauss māls un pa degunu jau smiltis birst ārā. Neko baigi nemaina ne tas cik ūdens izdzerts, ne tas ko smērē uz lūpām. Tāds klimats – jāpielāgojas.

NĀVES IELEJAS NACIONĀLAIS PARKS: ZABRISKIE POINT, THE DEVILS GOLF COURSE

15.09.2024: Pa ceļam uz nākamo apskates punktu izbraucam 5km līkumu pa Twenty Mule Team Canyon. Tas ir labs grants ceļš, kas ved cauri vēsturiskajām Boraka ieguves vietām. Šis materiāls ir tas, kam pateicoties uzbūvēja Nāves ieleju – precīzāk Furnace Creek pilsētu. Ja šeit nebūtu iespējas gūt kādu labumu, tad mazticams, ka kāds izvēlētos Nāves ielejas dabas apstākļus par savu mājvietu. Pirms simts gadiem, kad šeit tika iegūts dabas materiāls visa gada garumā ar ēzeļiem tika transportēts boraks 32km attālumā uz tuvāko dzelzceļa staciju. Šo materiālu izmantoja ļoti dažādās nozarēs, piemēram stikla un kreamikas priekšmetos, metalurģijā un 19.gs. boraku izmantoja kā antiseptisku līdzekli medicīnā un dažu kosmētisko līdzekļu sastāvā. Tā kā plaši izmantots materiāls.
Tur pat blakus atrodas arī Zabriskie point. Šīs skarbās dabas veidojumu panorāma, kur nav redzama neviena dzīva būtne vai augs, izņemot tūristus. Un tie paši knapi vel dzīvību ārpus kondicionētajām mašīnām. Pat nelielais pakāpiens paugura galā prasa lielu piepūli kad ārā ēnā ir virs +40 grādiem. Jāpiebilst tikai, ka šeit nav ēnas, jo neviens koks te nespēj izaugt. Tāpēc objektu apskates ir īsas un kodolīgas. Dodamies tālāk.
Tagad jau esam nolaidušies zem jūras līmeņa. Esam piebraukuši pie Velna golfa laukuma jeb Devils Golf Course. Līdz pat horizonta malai redzami sāls veidoti izcilņi. Pat grūti vārdos aprakstīt to ko mēs šeit redzam. Interesantās “bumbas” veidojušās ūdenim strauji iztvaikojot aiz sevis atstājot sāls kristālus. Paiet grūti, sanāk tāda lēkāšana starp un pa šiem sāls veidojumiem.

NĀVES IELEJAS NACIONĀLAIS PARKS: BADWATER BASIN, ARTISTS DRIVE

15.09.2024: Badwater Basin laikam skaitās pats slavenākais apskates objekts Nāves ielejas nacionālajā parkā. Milzīga upes gultne, kas uz vasaras beigām/rudeni ir pilnīgi izžuvusi aiz sevis atstājot milzīgu baltu sāls pleķi. Arī šeit esot 85.5m zem jūras līmeņa, temperatūra sniedzas krietni virs 40 grādiem. Vējš arī ir neierasti spēcīgs, kā rezultātā liekas, ka fēns uz karstāko režīmu pūstu sejā.
Pēc aptuveni 5 minūšu gājiena un 5 minūšu fotosesijas esam pārsvīduši un gatavi doties tālāk. Bet noteikti tas ir to sviedru vērts. Iekāpjot mašīnā visi paklājiņi balti no sals.
Tālāk atkal izbrauksim līkumu pa ceļam uz Nāves ielejas vienīgo pilsētu/ciemu – Furnace Creek. Brauksim pa Artists drive, kas ir šaurs vienvirziena ceļš, kas ved cauri Nāves ielejas kalnu grēdām. Brauciens pats par sevi skaists, bet to nedaudz mums bojā 2 mašīnas, kas brauc super lēni mums pa priekšu. Apdzīt nav iespējams, jo ceļš tik pat plats kā mašīna. Es saprotu, ka nav kur steigties un vajag izbaudīt skatus, bet ne tik ļoti lēni izbaudīt. Ok, tā kā lielā karstuma dēļ neiesim paredzēto pārgājienu Golden Cayon, tad varam atļauties “baudīt” Artists drive skatu aiz šīm mašīnām. Skats smuks, bet noteikti nav obligāts pieturpunkts ja ir ļoti ierobežots laiks.

NĀVES IELEJAS NACIONĀLAIS PARKS: FURNACE CREEK, PANAMINT SPRINGS

15.09.2024: Furnace Creek pilsētu grūti patiesībā saukt pat par ciemu. Dabā viena iela ar kopā varbūt dažiem desmitu nelielām ēkām. Bija doma Furnace Creek paēst pusdienas pirms doties tālāk, bet arī šeit dienas karstākajā stundā gandrīz viss aizslēdzas ciet uz siestu. Iebraucam tūrisma centrā nobildēties pie lielā termometra, kas šobrīd rāda +41 grāds. Šeit varēja arī iegādāties vrapus. Ar tiem arī izvilksim līdz vakariņām. Tūrisma centrā noskatījāmies ~15min garu filmiņu par Nāves ieleju un tad arī dodamies tālāk. Braucot prom termometrs jau uzkāpa uz +42 grādi. Turklāt tas ir septembrī kad karstums sāk nedaudz kristies. 2023. gada jūlija vidējā temperatūra šeit esot bijusi +49.1 grāds!!! Nāves ielejas rekords ir +57 grādi. Tas gan bijis tālajā 1913. gadā.
Priekšā pēdējais šodienas apskates punkts – Mesquite Flat Sand Dunes. 30m augstas smilšu kāpas kopumā akmeņainajā Nāves ielejas tuksnesī. Šajā karstumā dienas vidū sasniedzot augstāko temperatūru smiltis uzkarst tik ļoti, ka var izkausēt sandales. Nesen esot bijis gadījums, kad bija jāsauc glābēji, jo kāds tūrists pazaudējis čības smiltīs un pēdām guva otrās pakāpes apdegumus. Trakas smiltis!
Diezgan laicīgi esam ieradušies mūsu naktsmājās – Panamint Springs. Šonakt gulēsim teltī tuksneša vidū. Iečekošanās ir veikalā pāri ielai, kas arī ir vienīgā vieta, kur iespējams gūt kādu interneta stariņu saziņai ar ārpasauli. Šī ekskluzīvā izklaide mums izmaksā 50€ par nakti. Būs interesanti. Tur pat blakus ir arī krodziņš, kur vakariņās notiesājam pamatīgus amerikāņu burgerus ar vietējiem aliņiem. Nāves ielejas alus, kā arī priekš mums pavisam eksotisks Aļaskas alus.
Mēness spīd tik spilgti, ka neskatoties uz to var sajaukt ar kādu laternu. Man likās, ka šeit būs piķa melna nakts. Tā gluži nebija, jo no mēness gaismas varējām spēlēt ēnu spēles.
Naktī telts gan vējā kratās kā puņķis uz kātiņa, tāpēc gulēšana sanāk diezgan saraustīta, bet nu rītu kaut kā sagaidām.

LONE PINE, ALABAMA HILLS

16.09.2024: Šodien it kā bija paredzēts pabraukt nedaudz atpakaļ uz Nāves ielejas pusi, lai apskatītu vēl Mosaic Canyon, bet kaut kā morāli galīgi negribējās braukt atpakaļ “pretējā virzienā”, turklāt šajos +40 grādos arī nav pārāk prātīgi doties pārgājienos, tāpēc nolemjam to atmest un veltīsim nedaudz vairāk laika pa ceļam pārbraucienam uz Bishop’u.
Pa ceļam ir ļoti interesanta pilsēta Lone Pine, kas vēsturiski ir slavena ar daudzu filmu uzņemšanu šajā apkārtnē. Slavas zenītā 1940-tajos un 1950-tajos šajā reģionā uzņemtas aptuveni 300 filmas. Galvenokārt amerikāņu vesterni, kas bija ārkārtīgi populāri tajā laika periodā.
Sākam ar brokastīm klasiskā amerikāņu “dainerī”, kur dīvānveida krēslos pienes un ielej kafiju no lielās krūzes. Brokastis episki pamatīgas. Madarai 3 pankūkas, kur mīkla izmantota tik daudz, ka pietiktu 10 gab. un vēl puskilograms zemeņu pa virsu. Man sātīga omlete.
Izmantojot brīvo laiku aiziesim uz filmu muzeju, kur ieeja ir 8$ no cilvēka. Skaitās ieeja pret ziedojumu. Sākumā 15min filmiņa par to kā un kādas filmas šajā apkārtnē – Alabama hills ir uzņemtas. Kā jau minēju – galvenokārt 1920’to – 1950’to vesterni, bet ir arī super slavenas mūsdienu filmas. Piemēram Kventina Tarantino Django Unchained, Pirmā Ironman filma, Man of Steel, Star Trek epizodes un daudz, daudz citas. Visu šo filmu atributikas pieejamas apskatei šeit muzejā.
Pēc muzeja apskates arī dodamies meklēt dažas no šo filmu vietām uz Movie Road blakus esošajos Alabama Hills, kur arī visi šie mākslas darbi tapuši. MapsMe kartē arī forši atzīmētas vietas, kur uzņemtas filmu ainas.
Jāsaka, ka arī tā vide ir tāda mistiski iespaidīga. Fonā pliko klinšu kalni, kas sniedzas krietni virs 4km virs jūras līmeņa, tuvāk nedaudz olveidīgu akmeņu krāvumi un pavisam tuvāk smilšaini, klinšainas pļavas, kurām pa vidu ved ļoti līkumains un stāvs grants ceļš. Radošajiem režisoriem šeit ir, kur izpausties.

BISHOP

16.09.2024: Bishop’ā ierodamies ļoti laicīgi. Maza pilsētiņa Josemitu nacionālā parka piekājē, bet tāda omulīga. No sākuma izmetam ar auto nelielu ekskursijas apli pa pilsētu, pēc tam uzpildām vēl degvielu un CarWash’ā noskalojam mušu līķus no virsbūves.
Paliekam šonakt California Hostel. Centrāli novietota neliela viesnīca, bet tāda mājīga. Pasaules kartē, kur atzīmējas viesi iespraudu Grobiņā adatu. Esam šeit trešie viesi no Latvijas.
Pēc nelielas atpūtas dodamies pilsētas apgaitā. Pašiverējam pa vietējajiem veikaliņiem, bet bez rezultātiem. Nobāzējamies bāriņā uz zupu un dažiem vietējā ražojuma alus izstrādājumiem.
Vakarā kopējā atpūtas zonā kopā ar citiem viesiem (visi amerikāņi no citiem štatiem) kaut kā nonākam līdz Twister spēlēšanai. Man džinsa šorti nebija pati labākā izvēle šim pasākumam, bet vakars diezgan interesanti pavadīts. Protams atkal nācās atgādināt Baltijas valstu lokāciju pasaules kartē un cik mazas šīs valsts ir priekš amerikāņu izpratnes.

JOSEMĪTU NACIONĀLAIS PARKS: LEMBERT DOME

17.09.2024: Pa ceļam uz Yosemitu nacionālo parku piestājam pilsētā Mammoth Lakes. Šodien manāmi zemākas temperatūras tāpēc Madarai jānopērk kāds siltāks džemperis gaidāmajām dienām. Vakar Nāves ielejā +42, šodien Josemītos knapi virs nullītes un sniegs. Interesanta temperatūras izmaiņa diennakts laikā. Vēl no šejienes nosūtījām Vecmāmiņai uz Talsiem pastkartīti. Pastkartīti nosūtījām arī Baltušiem kāzu jubilejā uz jauno māju, kur kā vēlāk izrādījās vēl nemaz nebija pastkastes.
Pa ceļam pieņēmu arī video zvana sveicienus no Grobiņas dzimšanas dienā. Diezgan apbrīnojami kā braucot ASV, no rīta Kalifornijā pa lielceļu varam sazvanīties videozvanā uz Grobiņu, kamēr vecāki skatās jau tās dienas vakara Panorāmu.
Iebraucot Josemītu Nacionālajā parkā mums jābrauc pa Tioga Pass kalnu pāreju, kas sniedzas 3045m augstumā virs jūras līmeņa. Tas šobrīd ir mūsu augstuma rekords.
Sniegs jau pakusis un varam droši braukt tālāk. Ārā gan tikai +4 grādi uz mūsu pirmo šodienas pārgājienu. Tiesa tas tāds īss – iesildošais. Aptuveni 60min pasākums, lai uzkāptu Lembert Dome virsotnē. Aptuveni 85 milj. gadu vecs baltas klints apaļš kupols. Tas ir 1.3km garš un ~450m plats. Lembert Dome tika nosaukts par godu Džordžam Lembertam, kurš bija dabas pētnieks un mūziķis, dzīvojošs Tuolumne Meadows apkaimē 19. gadsimta beigās. Pašā virsotnē gan nelīdām, jo tā ir gluds dolomīta “akmens”, kas neizskatījās pats drošākais pasākums. Bet skati tāpat elpu aizraujoši. Baigi interesanti cik tomēr katrā no dabas parkiem ir atšķirīga sajūta un atmosfēra. Pa ceļam satiekam vēl čipmankus jeb burundukus.

JOSEMĪTU NACIONĀLAIS PARKS: OLMSTED POINT

17.09.2024: Tur pat netālu jau nākamais apskates pieturpunkts. Patiesībā tie punkti jau nebeidzas nevienu brīdi. Vienkārši tur, kur ir izveidota neliela autostāvvieta, tas skaitās pieturpunkts. Īpaši uz Tioga kalnu pārejas, jo šī ir viena no augstākajām vietām parkā, tāpēc visu labi var redzēt. Šis punkts saucās Olmsted Point, kur paveras skats uz klinšaino Josemītu ieleju ar tās slavenāko klints virsotni parkā – Half Dome. Skatu vieta ir nosaukta par godu Fredrikam Lō Olmstedam un viņa dēlam Fredrikam Lō Olmstedam jaunākajam, kuri bija nozīmīgi ainavu arhitekti un dabas aizsardzības kustības atbalstītāji. Vecākais Olmsteds bija viens no Centrālparka (Ņujorkā) dizaina autoriem un liels dabas rezervātu aizstāvis. Pieturpunkts uz 15min un dodamies tālāk.

JOSEMĪTU NACIONĀLAIS PARKS: MARIPOSA GROVE

17.09.2024: Līdz otrajam dienas pārgājienam jāpabrauc gandrīz 2h. Distance nav ļoti liela, bet ir diezgan daudz mašīnas un traki līkumoti ceļi, kas neļauj baigi steigties. Turklāt ir ļoti daudz brīdinājuma zīmes, ka uz ceļa varētu būt lāči. Iepriekšējā gadā esot notriekti 17 lāči uz ceļa. Nez vai mēs arī kādu satiksim?
Šodienas otrs pārgājiens atrodas Mariposa Grove ielejā, kur jau Josemītu klintis sāk pāriet uz lielajām sekvojām. Vēl nedaudz uz priekšu arī sākas Sekvoju Nacionālais parks. Mēs iesim Grizzly Giant taku. Nav gara – ap 3.5km. Nevajadzētu aizņemt ilgāk par stundu.
Pa ceļam apskatam vecu sekvoju, kas nogāzusies. Tā nosaukta par Kritušo Monarhu. Galvenais apskates koks šajā takā ir aptuveni 2500 gadus vecā sekvoja Grizzly Giant, kas pēc nosaukuma jau spriežams, ka tā ir lielāka sekvoja par citām. Aptuveni 20 stāvus augstai ēkai pielīdzināmās sekvojas stumbra apkārtmērs ir gandrīz 30m! Vēl uzduramies sekvojai, kura atrodas ceļa vidū, tāpēc tai izgriezts tunelis pa vidu. Tunelis tur jau atrodas tik ilgi, ka sekvoja no iekšpuses cenšas to aizaudzēt ciet. Interesanti kāpēc gan ceļu nevarēja aplaist apkārt vienam kokam? Neticu, ka ceļš šeit bija pirms sekvojas.
Šī nebija tika forša taka kā pie Ģenerāļa Šermana. Šeit visas takas garumā ierobežota piekļuve jebkuram kokam, kā arī šis reģions manāmi vairāk cietis ugunsgrēkos. Ļoti daudz kritušo un sazāģēto milžu.
Tas protams nemazina esošo sekvoju iespaidīgumu. Jāliek telefons un bildēšana pie malas un jāskatās ar acīm. Mazo draudziņu čipmanku ātrumu arī nekas nemazina. Tie tikai turpina spriņģot pa kokiem un darīt savas lietas.

MARIPOSA

17.09.2024: Naktsmājas nākošajam 3 naktīm mums atrodas uz dienvidiem no Josemītu parka. Amerikāņu standartiem tepat blakus, bet Latvijas mērogā ja apmeklējam Rīgu, tad naktsmājas ir kaut kur Skrundā.
Netālu no mazpilsētas Mariposa. Tā kā dzīvosim tādā kā viensētā, tad vakariņas jāpaēd pilsētā. Izvēlamies picēriju. Paņemot vienu ~30cm picu un vienu ~20cm picu netiekam galā ne ar vienu. Būs mums pusdienas rīt. Bet picas tiešām garšīgas.
Pilsēta tāda naturāla amerikāņu vide. Benzintankā pildās divas vecās amerikāņu mašīnas kādas tikai filmās redzētas. Uz galvenās ielas dažu ēku fasādes un izkārtnes kā no vesterniem. Forši arī redzēt šīs mazpilsētas, ne tikai lielpilsētu megapoles. Šī 1849. gadā dibinātā pilsēta kļuva par nozīmīgu Kalifornijas zelta ieguves centru un tirdzniecības vietu tiem, kas meklēja laimi. Šobrīd Mariposā dzīvo vien apmēram 1,700 cilvēku, padarot to par nelielu un draudzīgu kopienu ar izteikti vēsturisku šarmu.
Vēl 20min brauciens no Mariposas un esam savā viensētā. Totāli amerikāņu lauki, bet viesu nams diezgan foršs. Kaķi staigā, suns skrien, pagalmā arī kaut kadi strausi ganās. Ir ok.

JOSEMĪTU NACIONĀLAIS PARKS: TAFT POINT, SENTINEL DOME

18.09.2024: Vienkāršas, bet garšīgas brokastis naktsmājās mūs sagatavo ceļam. Divu stundu brauciens līdz pārgājienam. Brauciens visu laiku faktiski tikai pa serpentīniem. Tā kā šajā ceļojumā esam jau nobraukuši ap 3500km tad nedaudz nogurums protams ir, bet braukšanu pa tik labiem ceļiem un priekš manis ar tik eksotisku mašīnu es izbaudu. Man patīk. Pati braukšana kā daļa no izklaides.
Nedaudz jāpastāv pie reindžeriem uz ielaišanu parkā, bet ne ilgāk par 15min. Neliels satraukums par autostāvvietu takas sākumpunktā ierodoties tikai ap plkst. 10, kas priekš haikeriem ir vēls starts. Bet mums baigi paveicās un aizņemam stāvvietas pēdējo vietu. Tā tieši priekš mums!
Šodienas maršruts Taft point – Roosevelt point – Sentinel Dome.
Beidzot ir taka, kura nav noasfaltēta! Praktiski visu takas garumu ir reljefs, bet lēzens tāpēc vertikālie metri saskrien nemanot. Lielu daļu no pārgājiena pāri kreisajam plecam ielejas otrajā pusē redzam vareno 914m augsto El Capitan klinti. Redzam arī vietu, kur būtu jābūt tik ļoti zīmīgajam Josemītu ielejas Līgavas plīvura ūdenskritumam, bet pēc vasaras sausuma perioda, tas šobrīd ir izžuvis un gaida ziemas sniegus, lai atgūtos. Uz takas ir salīdzinoši maz cilvēku, tāpēc satiekam diezgan daudz burundukus, kas graciozi pozē mums uz kalnu fona, kamēr paši aizņemti ar savu problēmu (čiekuru) risināšanu.
Pirmo pieturpunktu – Taft Point sasniedzam pēc aptuveni 30min gājiena. Šī klints, kas atrodas 2280m v.j.l. paver skatu pār visu Josemītu ieleju ar El Capitan tieši pretī. Pie kājām mašīnas, kā mazas skudriņās skrien iekšā un ārā no Josemītu Ielejas ciemata. Jābūt uzmanīgiem, jo augstā klints nav norobežota. Pāri malai uzreiz sagaida 1067m brīvais kritiens.
Tālāk dodamies uz Sentinel Dome, kas mūs paceļ 2477m v.j.l. augstumā. Tas ir kā panorāmas punkts Josemītu parkā, no kura 360 grādos redzami visi ielejas lielākie, iespaidīgākie un zīmīgākie objekti – Half Dome tajā skaitā. Šeit ieturam nelielu launagu un tad jau dodamies auto virzienā. Ilgāk grūti nosēdēt, jo dzestrais kalnu vējš kož vaigos. Cilvēku gana daudz, bet tāda sajūta, ka mēs vienīgie neesam amerikāņi.

JOSEMĪTU NACIONĀLAIS PARKS: GLACIER POINT

18.09.2024: Tāpat kā mums paveicās ar pēdējo stāvvietu atbraucot šeit uz Taft Point, tā mēs uzdāvinām šo vietu nākošajam, kas tikko iebrauca pilnā parkingā. Izskatījās, ka šoferis novērtēja viņam piešķirto vietiņu un lieki laiku netērējot sāka stumties iekšā.
Tālāk dosimies ar auto uz Glacier point, kas arī sniedz neaprakstāmus skatus uz Josemītu ieleju. Šķiet, ka populārākā un pieejamākā parka panorāma. Līdzīgi kā no Sentinel dome, tikai šeit 100x vairāk tūristu, jo var piebraukt ar auto pavisam tuvu. Varbūt no Glacier point ir sajūta, ka esi nedaudz tuvāk Half Dome, kā tas bija no Sentinel Dome, bet es tāpat noteikti izvēlētos Sentinel, ja jāņem viens. Tur arī ir sajūta, ka esi šo skatu nopelnījis uzkāpjot olveidīgajā pelēkajā klints kalnā, nevis piebraucot ar auto. Pēc pārgājiena tāds neliels nogurums uzkrājies, gribētos kaut kur piesēst un paēst, bet šeit tādu opciju īsti nav. Brauksim lejā uz ieleju – meklēsim vēdera laimi tur.

JOSEMĪTU NACIONĀLAIS PARKS: NEVADA FALLS, VERNALL FALLS

19.09.2024: Šodien plānots garais un noslēdzošais nacionālo parku pārgājiens. Iesim lūkot pēc diviem vienīgajiem Josemītu parka ūdenskritumiem, kas nav pēc vasaras sezonas izkaltuši – Vernall falls un Nevada falls. Pārgājiens sākas ar ļoti strauju, bet izasfaltētu kāpienu uz augšu.
Šobrīd viens takas posms – Mist trail ir slēgts uz remontu tāpēc šodienas pārgājiens tikko pagarinājās par kādiem 5km. Ejam uz Clark point uz kuru ved bezgalīgi daudz zig-zag veida pagriezieni. Pēc 2 nedēļām takās jūt arī nogurumu kājās, bet turpinam iet. Aptuveni pēc 2.5h esam nonākuši takas tālākajā punktā – Nevada falls, kur no vareni liela augstuma gāžas lejā parka palikušais ūdens. Iepriekšējās dienas sniga parka augstākajos reģionos un šodien pat Tioga pass ir slēgts slikto apstākļu dēļ tāpēc ūdens krājumi arī nedaudz papildinās. Labi, ka mums paveicās, ka 2 dienas iepriekš braucot šī pāreja netika slēgta. Tad tik būtu skumjais!!! Ja pāreja būtu ciet, tad mums būtu jābrauc apkārt visam, kas aizņemtu ap 6-8h.
Pēc pirmā ūdenskrituma masīvs kāpiens lejā pa tādiem viltīgi slīpiem akmeņiem, tāpēc tas paņem diezgan daudz laika.
Tiekam līdz otrajam Vernall falls. Tur neliela atpūta un pikniks. Tālumā dzirdam pērkona negaisu un sāk nedaudz līt lietus arī pie mums. Pagaidām gan pavisam nedaudz, tāpēc aši dodamies ceļā. Tagad mums jāiet minētais līkums, jo Mist trail ir slēgts. Jākāpj atpakaļ augšā uz Clark Point un jākāpj lejā pa zig-zagiem, kur iepriekš rāpāmies augšā.
Ar šo taku tiekam galā aptuveni 5h laikā. Gribam aiziet vēl arī līdz Mirror lake, no kura redzama Half Dome vertikālā klints no apakšas. Šajā sausumā gan no ezera nekā nav palicis, bet vismaz klintis apskatāmies.
Vēl atliek tikai uzpildīties ielejas restorānā pēc 26km pastaigas vāveru ielenkumā un tad jau dosimies uz naktsmājām.
Vakarā vēl izmantojām iespēju pasildīties džakuzī un papeldēt baseinā mūsu viensētas naktsmājās. Patīkama atpūta pēc gariem pārgājieniem. Pa virsu vēl izdzeru 2 vietējos alus un pilnīgs mīkstums uznāk. Šodien gan vēl ir jāsakrāmē somas, lai maksimāli izmantotu vēl rītdienas laiku San Francisko.

SANFRANCISKO: RUSSIAN HILLS

20.09.2024: Pēc labām brokastīm taisamies ceļam uz San Francisko. Pa ceļam vēl nomazgājam mašīnu un sanāca tā, ka divas reizes uzpildām degvielu, lai būtu iespējami tuvu pusbākas atzīmei kādā mums mašīna jāatdod.
Pirmais pieturpunkts ir Batery Spencer skatu punkts uz Golden Gate tiltu. Otrais cēliens, bet izskatās, ka arī šoreiz tilts spītīgi slēpjas San Francisko tik raksturīgajā miglas segā. Varbūt par kripatu labāka redzamība kā pirmajā piegājienā, bet tāpat daudz tālāk par tilta pirmo mastu neredzam. Laikam izvilkām tiešam super bingo, ka pirmaja San Francisko dienā tiltu redzējām pilnā krāšņumā pie pilnīgi zilas debess.
Pa ceļam uz viesnīcu izmetam nelielus līkumus pa pilsētu un izbraucam ar auto arī par Filbert street, kas ir San Francisko stāvākā iela un arī viena no stāvākajām pasaulē ar slīpumu 31.5%. Salīdzinājumam Siguldas kalns, kur visi velobraucēji cīnas Vienības braucienā ir ar ~ 12% slīpumu. Iespaidīgs paskats tur esot ar auto.
Mums izdodas iečekoties viesnīcā 3h ātrāk. Baigi labi, savādāk būtu jādomā, kur likt somas šo laiku. Lai arī pie tilta ir bieza migla, no viesnīcas loga uz otru līča pusi spīd saulīte un pilnīgi zila debess. Tagad jādodas atdot mašīna. 3 kvartāli tālāk no viesnīcas. Pavisam netālu. Atdošanas process super ātrs un viegls. Vienīgais ko pārbaudīja vai esam ielējuši degvielu līdz vajadzīgajai atzīmei. Ļoti labi.
Tālāk sākas mūsu pēdējais brīvais vakars ASV rietumu krastā. Dodamies nelielā pastaigā caur China Town. Nekas baigi gan aci nepiesien un diezgan ātri izskrienam cauri. Dodamies Russian Hill virzienā. Ekskluzīvs San Francisko dzīvojamais rajons, kur pilsētas reljefa rezultātā no mājam paveras pasakains skats uz līci un pilsētas panorāmu ar Bay Bridge un Transamerica Pyramid visā krāšņumā. Ceļā uz šejieni sanāca pamatīgs kāpums uz augšu tāpēc nedaudz piesēžam pirms dodamies tālāk.
Pirms sākam bāriņu tūri piesēžam uz cafe. Pirmais labais espresso ko šajā atvaļinājumā esmu izdzēris. Piesēžam uz dažiem aliņiem divos bāriņos Marina District pirms dodamies atpakaļ uz savas viesnīcas rajonu. Madara vēl grib tikt Macy’s pirms nobeidzam dienu.
Vakarā pilsētu pārņēmusi bieza migla. No viesnīcas loga pat tumsā redzams kā visi debesskrāpju galotnes pazūd miglas mākonī.

SFO-IST

21.09.2024:No rīta ar izbraucam ar veco tramvaju pa slīpajām San Francisko ieliņām. Neliels apjukums ar biļešu nopirkšanu, bet beigās vienkārši pie konduktora skaidrā nopērkam un miers. Vēsturiskajos vagoniņos brauciens maksā 8$ vienam.
Iekāpuši metro saņemam ziņu, ka kavējas pirmais lidojums pa 4h. Aizbraucot uz lidostu uzzinām, ka visdrīzāk nepaspēsim uz savienojošo reisu un nāksies dienu pavadīt Stambulā, jo paredzētais layovers ir nepilnas 4h. Neko lietas labā izdarīt nevaram, tāpēc jāplūst līdzi un jācer, ka varbūt ielidosim nedaudz ātrāk.

BÜYÜKÇEKMECE, TURCIJA

22.09.2024: Lidojums kaut kā paskrēja ļoti ātri. Madara atkal gandrīz visu ceļu nogulēja, bet es mēģināju turēties, lai pietuvotos jaunajai laika zonai. Noskatījos trīs labas filmas un tad gan nedaudz nosnaudos.
Nosēžoties uzreiz skrienam pie ekrāniem ar naivu cerību, ka varbūt Rīgas lidojums ir aizkavējies. Bet nekā… Pie info centra vēl mēģinājām tikt lidojumā uz Varšavu, kas mūs nogādātu Rīgā nedaudz pēc pusnakts. Bet šī lidmašīna ir pilna. Paldies vismaz Turkish Airlines, ka mēģināja. Paliekam pie tā, ka mājās lidojam rīt. Vismaz viesnīcu ar ēšanu mums turki nodrošina. Varēsim izgulēties. Viesnīca gan atrodas aptuveni stundas brauciena attālumā no lidostas un neatrodas nemaz Stambulā, bet pilsētā Büyükçekmece.

IST-RIX

23.09.2024: Sestdien plkst. 9:00 startējām ceļā uz mājām no San Francisko lidostas un pirmdien plkst. 20:00 esam ieradušies mājās. Tas tik bija garš ceļš atpakaļ. Lai arī turku rūpes par aizkavētajiem tūristiem ir izcilā līmenī, tomēr tas tāpat ir ārkārtīgi nogurdinošs process. Lai vai kā – esam mājās!
Kā runājām mājupceļā – visu ceļojumu mūs pavadīja veiksme uz dažādām situācijām. Abos garajos lidojumos sēdējām tā saucamajā “bomžu biznesa klasē” jeb bijām 2 pa 3 sēdvietām. Svarīgajās dienās varējām iečekoties viesnīcā vairākas stundas ātrāk par standarta laiku, nākamās dienas pēc mūsu ierašanās Josemītu parkā Tioga pass kalna pāreja bija slēgta slikto laika apstākļu dēļ. Tā mums būtu bijusi katastrofa, ja šis ceļš būtu slēgts. Mums tas nozīmētu vismaz 6-8h stundu braucienu apkārt kalnu masīvam. Un pats galvenais par spīti nospiedošajai San Francisko miglai “Carl the Fog” mēs tāpat vienu dienu vareno Golden Gate bridge redzējām visā krāšņumā zem zilas debess! Pietrūka vēl viens veiksmes kupons, lai laicīgi mēs nokļūtu mājās.
Ceļojums bija traki varens. Lai arī kopā ar auto nobraucām 4140km divu nedēļu laikā, kas būtu kā no Rīgas aizbraukt uz Portugāles pilsētu Faro, mūsu dodžiņš bija uzdevuma augstumos un visur nogādāja pietiekoši operatīvi un ar nenospiestiem dibeniem. Amerikas ārkārtīgi lielie attālumi starp objektiem neatstāj citus variantus kā savākt varenus kilometrus odometrā. Salīdzinājumam Latvijas apmēriem – ja pieņemam, ka Josemītu nacionālais parks ir Rīga, tad mūsu naktsmājas apmeklējot šo parku ir Skrundā. Un tas skaitās pavisam normāls un pat diezgan mazs attālums, ko mērot katru dienu.
Nacionālajos parkos kopā šī ceļojuma laikā nokātojām vairāk nekā 100km. Ja saskaitītu visus noietos km, tad esmu drošs, ka tie būtu virs 200km. Vidēji ceļojuma laikā sanāk, ka dienā nobraucam 300km un pēc tam noejam 15km.
Iespaidi un emocijas tik daudz, ka uz beigām jau “notrulinājās”, bet tāpat – ir jāizbauda un jāaptver tas ko redzējām. Tik bieži šādi ceļojumi nenotiek!